LZA TK 11.02.2020. sēdes protokols Nr. 2/1159

Sēde notiek 2020. gada 11. februārī plkst. 14.30 LZA Senāta zālē

Sēdē piedalās 16 dalībnieki
Sēdi vada Māris Baltiņš
Protokolē Astrīda Vucāne

Darba kārtībā:

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
2. Gada jaunvārda notumse apspriešana.
3. Veselības aprūpes, veselības ekonomikas un mārketinga pētniecībā lietotie termini.
4. Spēkratu terminu 12. saraksta izskatīšana.
5. Dažādi.

Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojusi D. Šostaka.

Sēdes sākumā LZA TK priekšsēdētājs M. Baltiņš norāda, ka šajā sēdē paredzēts izskatīt vairākus būtiskus jautājumus. Vispirms sāksim ar iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšanu.

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

LZA TK zinātniskā sekretāre A. Vucāne apstiprina, ka pagaidām nekādi būtiski precizējumi par protokolu nav saņemti.

TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.

2. Gada jaunvārda notumse apspriešana.

M. Baltiņš: otrais darba kārtības punkts ir publisks jautājums. Esam saņēmuši nopietnu vēstuli no AS „Latvenergo” inženiera Edija Vespera ar iebildumiem pret vārdu notumse. Pēcāk saņēmām arī Enerģētikas TAK precizējumu, kurā minēts, ka šai parādībai jau ir citas atbilsmes. Kopumā jāsaka, ka "Gadavārda" pasākums tikai rada primitīvu un nevēlamu ažiotāžu, kā arī nepareizu priekšstatu par terminradi. Agrāk tajā tika nosaukti reāli termini, kas atspoguļoja aktualitātes iepriekšējā gadā. Tādi termini kā zīmols un glābējsilīte jāuzskata par veiksmes stāstu. Tomēr pēdējos gados „Gadavārds” ir absolūti sadomāts, lai reklamētu tādus vulgārus vārdus kā stāvdrāzis. LZA Terminoloģijas komisijai būtu skaidri jāpasaka, ka tā norobežojas no šīs situācijas, jo tas sagroza visu terminoloģijas darbu. Ja kādam liekas, ka notumse ir poētisks vārds, lai to lieto daiļliteratūras tulkojumā, bet to noteikti nevajadzētu dēvēt par terminu.
J. Baldunčiks: sākotnēji šis pasākums bija domāts, lai rosinātu tautas domāšanu par valodu.
M. Baltiņš: ar ģeķīgu pasākumu nevar rosināt tautas domāšanu.
K. Timmermanis: kā minimums E. Vesperam vajadzētu atbildēt, formulējot domas, ka TK norobežojas no vārda notumse, kam nav nekāda sakara ar terminu.
L. Kauķe: vēstule jānosūta arī Latviešu valodas attīstības kopai, lai tā saprot, ka darbojas šķērsām.
J. Baldunčiks: tas ir bezjēdzīgi. Lai gan jāatzīst, ka daļa latviešu dzejnieku ieteikto jaunvārdu ir ieviesušies kā termini, tas ir noticis tikai laika gaitā.
A. Lauzis: es gan uzskatu, ka vajadzētu nevis norobežoties, bet gan iesaistīties. Kad tur darbojās vairāk terminoloģijas cilvēku, tad lēmumi bija sakarīgi. Piemēram, es pret šo vārdu iebildu. Bet sabiedrisku organizāciju nosodīt nevajag. Diemžēl notiek tā, ka žurnālisti tur notiekošo izmanto un vēlāk informāciju sagroza. Arī Andrejs Veisbergs brīnījās par šo rezultātu.
M. Baltiņš: nav jau sakarīgu veidu, kā kaut kas tiek vērtēts un piedāvāts. Ja nav iespējas sakarīgi ietekmēt procesu, tad nav vērts arī piedalīties.
A. Lauzis: viss sākās ar to, ka jūrniekiem vajadzēja elektropiegādes terminu. Latvijā tāds vārds tajā gadā nemaz neparādījās. Bet vēlāk žurnālisti salika rakstiem tādus virsrakstus, ka mati ceļas stāvus. Taču šo jautājumu vajag atrisināt
M. Baltiņš: K. Timmermanis un Z. Broka ir norādījuši dažādus variantus.
K. Timmermanis: valstī ir svarīga terminoloģijas vienotība, nevar pēkšņi sanākt kaut kāda komisija un lemt par terminiem.
M. Baltiņš: Latviešu valodas attīstības kopa ar savu darbu dod maldinošu signālu.
A. Lauzis: TK vajag pieņemt lēmumu, lai parādītu, ka kopas lēmumi ir kļūdaini, bet karot ar sabiedrisku organizāciju nevajag.
J. Baldunčiks: mūsu atbildi „Latvenergo” inženierim vajag nosūtīt arī LSM.
Z. Broka: tehniski blackout ir dažādi. Tas varētu būt elektroapgādes pārtraukums vai atslēgums. AS „Sadales tīkls” runā par atslēgumu.
M. Baltiņš: klientiem sūta īsziņas, informējot par atslēgumu.
J. Baldunčiks: viens ir tad, kad ir remonts, bet otrs – kad ir avārija.
A. Lauzis: tas būtu detalizēti jāizskaidro.
M. Baltiņš: varētu piekrist, bet man kā klientam ir vienalga, kura iemesla dēļ atslēdz.
Z. Broka: ir plānoti vai avārijas atslēgumi.
K. Timmermanis: nav jēgas tagad par to diskutēt, tas ir nopietns darbs.

LZA TK vienojas, ka norobežojas no Latviešu valodas attīstības kopas un „Gadavārda” pasākuma, un uzsver, ka vārds notumse nekādā gadījumā nav uzskatāms par elektroenerģētikas terminu.

3. Veselības aprūpes, veselības ekonomikas un mārketinga pētniecībā lietotie termini.

M. Baltiņš: Daiga Behmane no Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta ir iesniegusi šo desmit terminu sarakstu un šodien ieradusies uz LZA TK sēdi, lai paskaidro, kāpēc šī terminu kopa ir pelnījusi uzmanību.
D. Behmane: veselības aprūpē ir maz latviski atveidotu terminu. Mūsu pētnieki sastopas ar situāciju, kad pašiem jāveido termini, aizstāvot savus darbus zinātniskās komisijās. Tiem, kas nav sastapušies ar šiem terminiem, rodas jautājums, vai tas vispār ir termins. Attīstoties veselības aprūpes zinātnei un pētniecībai, patiešām angļu valodā tiek lietoti šādi terminu, kam ir arī definīcijas. Mēs no Sabiedrības veselības institūta gribētu vērsties pie LZA TK pēc palīdzības ne tikai šoreiz, bet arī turpmāk.
I. Brīvers: man ir ierosinājums, ka mēs šos terminus varētu izskatīt savā Ekonomikas TAK sēdē, kas notiks jau piektdien.
R. Karnīte: es gan gribētu iebilst, ka visi te nav ekonomikas termini, tāpēc mēs varam tos izskatīt un pieņemt arī šodien.
I. Brīvers: es neesmu gatavs šodien apspriest tādus terminus kā capabilities un strategic flexibility.
M. Baltiņš: varbūt sadalām sarakstu divās daļās. Vai ar pirmajiem sešiem terminiem tiešām ir lielas problēmas? Pirmkārt, terminiem person centered-care, patient centered-care un value based health care iesaku veidot salikteņus – personcentrētra apkope, pacientcentrēta apkope, vērtībpamatota aprūpe.
I. Kārkliņa: un vēl terminos vajag vienskaitli – patērētāja piesaiste, patērētāja pieredze, nevis patērētāju piesaiste un patērētāju pieredze.
A. Lauzis: turklāt, tas, kas pašreiz notiek, noteikti nav pieredze, vārds pieredze tur neder.
R. Karnīte: man tā patērētāja piesaiste arī nepatīk.
M. Baltiņš: par piesaisti es nebūtu tik kritisks.
A. Lauzis: psiholoģijā ir arī piesaiste.
J. Baldunčiks: būtībā tā ir klientu iegūšana.
A. Lauzis: vispār būtu nepieciešams tēzaurs uz latviešu valodas bāzes.
J. Baldunčiks: kas tur ir ar vērtības definīcijām? Jo es tur redzu divas dažādas definīcijas.
D. Behmane: šeit ir divas definīcijas, jo mēs gribētu skatīties plašāk, lai tā nav tikai ekonomika, savukārt ekonomisti grib lietot šaurāk.
R. Karnīte: tās ir divas dažādas lietas – vai uz vērtību skatās ekonomiski vai filozofiski.
I. Brīvers: esam jau veltījuši šai diskusijai krietnu laiku, bet tā arī neesam nonākuši pie risinājuma. Es tomēr atkārtoti ierosinu šos terminus apspriest mazākās grupās.

LZA TK piekrīt I. Brīvera ierosinājumam un nodod šo terminu izskatīšanu Ekonomikas terminoloģijas apakškomisijai.

4. Spēkratu terminu 12. saraksta izskatīšana.

M. Baltiņš: sāksim ar tiem terminiem, kas mums palikuši no iepriekšējās sēdes.

impulsu rats
a. pulse wheel
v. Impulsrad n
kr. колесо импульсов 

M. Baltiņš: iepriekšējā sēdē sliecāmies uz salikteni impulsrats, bet A. Ciematnieks norādīja, ka šī atbilsme jau esot aizņemta.

K. Počs: atkārtošanās nāk, jo vācieši lieto sinonīmus. Šeit es liktu terminu impulsrats, bet 8. terminu sarakstā izmainītu uz sensorratu jeb devējratu.

TK apstiprina terminu impulsrats.

 

priekšējaisvirzienlukturītis, priekšējāvirzienrāža lukturītis

a. frontdirection indicator lamp 
v. Vorderlampef des Fahrtrichtungsanzeigers
kr. передная лампа указателя поворота

M. Baltiņš: iepriekšējā sēdē vēl bija variants priekšējais virziengaismeklis.

J. G. Pommers: vienreiz vajadzētu tomēr izrunāt to lukturu un gaismekļu jautājumu. Tiklīdz runas par lukturiem, tā seko iebildums par gaismekļiem. Manā uztverē, kas balstās pirmskara izdevumos, gaismekļi ir lietoti daudzviet. Gaismeklis jau senos rakstos ir lietots kā apkopojošs termins visām lampām un citiem gaismekļiem, kas rada gaismu. Tādu ir daudz, un mums ir vajadzīgs tos šķirt, nevis visus saukt par gaismekļiem. Tas pats būtu tas pats, ja lauksaimniekiem mēs liktu teikt nevis govis, bet dzīvnieki. Manuprāt, tā ir kļūda.

K. Timmermanis: es nevaru piekrist. J. G. Pommers dzīvo tālā vēsturē. Lukturītis mums bija kūtī, bet, kas attiecas uz gaismekļiem, mums ir starptautiskie standarti. Lukturītim ir vēsturiska nozīme specifiskos gadījumos, bet, ja vajadzīgs apzīmējums, kas atbilst standartam, tad tas ir gaismeklis.

J. G. Pommers: vai tiešām ārzemnieki mums saka priekšā, ka lampas vai lukturīša vietā jālieto tikai vārds gaismeklis?

K. Timmermanis: terminus ir nomainījuši arī vācieši un krievi.

K. Počs: runājot par automobiļu nozari gan Eiropā, gan pasaulē, normatīvajos aktos lieto vārdu lukturis. Tas būtu liels grieziens, ja mēs tagad pārietu uz gaismekli, kas turklāt neieietos, ja mums šajā nozarē lietots citādi. Kas attiecas uz lukturīti, tas nāk no vēlēšanās nodalīt atsevišķu gaismekļu grupu – tie, kas izstaro gaismu, ir lukturi, bet signalizēšanai ir lukturīši. To ir ieviesis Ludis Pēks, un arī G. Zalcmanis to lieto savā tehniskajā vārdnīcā.

M. Baltiņš: es ierosinātu respektēt katras nozares tradīcijas, kas tomēr nevienā dzīvā valodā neļauj terminoloģiju padarīt pilnīgi vienādu.

LZA TK pieņem terminu priekšējā virzienrāža lukturītis.

 

iesmidzināšanas regulēšana

a. injection control
v. Einspritzregelung f
kr. регулирование впрыскивания

iesmidzinājuma statiskā regulēšana

a. static injection timing
v. statische Regulierung f der Einspritzung
 kr. статическая регулировка впрыска

J. G. Pommers: tie ir divi pilnīgi dažādi termini, lai gan izskatās līdzīgi. Viens ir process, bet otrs ir rezultāts. Tie nekopē viens otru.

M. Baltiņš: ja skatāmies pēc krievu terminiem, tad tas ir skaidrs.

L. Kauķe: kāpēc angliski ir timing, bet tas nav atspoguļots latviešu terminā?

K. Počs: regulēšana ir saistīta ar laiku – iesmidzināšanas laiku.

M. Baltiņš: timing šajā gadījumā ir regulēšana.

TK apstiprina abus sākotnēji piedāvātos terminus – jau iesmidzināšanas regulēšana un iesmidzinājuma statiskā regulēšana.

 

kāpumstartspēja

a. hill-starting ability
v. Startfähigkeit (f) bergaufavärts
kr. способность трогания в гору

M. Baltiņš: pie šī termina vēl bija variants kāpumsāktspēja.

J. G. Pommers: automobiļiem labāk ir saprotams starts.

J. Baldunčiks: sāktspēja vai startspēja ir viens un tas pats.

J. G. Pommers: skaidrojums ir spēja uzsākt kustību kāpumā.

A. Lauzis: es pat ieteiktu neatteikties no garākiem terminiem, jo tie labāk paskaidro.

I. Brīvers: startspēja kāpumā.

TK vienojas apstiprināt divus termina variantus – kāpumstartspēja, un startspēja kāpumā.

 

mikroslēdzis

a. micro switch
v. Mikroschalter m
kr. микровыключатель

TK vienprātīgi apstiprina terminu mikroslēdzis.

 

virzienstabilitāte

a. directional stability
v. Fahrtrichtungsstabilität f, Kursstabilität f 
kr. стабильность курса, курсовая устойчивость

TK vienprātīgi apstiprina terminu virzienstabilitāte.

 

bezbremžu piekabe

a. unbraked trailer
v. ungebremster Anhänger m
kr. нетормозящий прицеп

TK apstiprina piedāvāto terminu bezbremžu piekabe.

 

bagāžnieka pārsegs

a. rear hood, boot lid
v.  Kofferraumklappe f
kr. капот багажника, крышка багажника

TK apstiprina piedāvāto terminu bagāžnieka pārsegs.

 

augstumā regulējam balstiekārta, maiņaugstuma balstiekārta

a. suspension adjustable for height, height adjustable suspension
v. Radaufhängung  (f) mit der Niveauregelung, Aufhängung (f) mit regulierbaner Höhe, Aufhängung (f) mit Höheregelung
kr. подвеска с регулируемой высотой, подвеска с регулированием высоты

K. Timmermanis: augstumregulēšanas balstiekārta.

A. Lauzis: augstumu regulējoša.

K. Počs: mums bija diskusijas par to, vai tā ir augstuma vai līmeņa regulēšana. Ir nosliece lietot terminu līmeņregulēšana.

L. Kauķe: līmenis tagad ir kļuvis par modes vārdu.

R. Karnīte: otrais termins ir precīzi un labi izsekojams.

TK apstiprina terminu maiņaugstuma balstiekārta.

 

pieļaujamā vilces masa, pieļaujamā velkamā masa

a.technically permissible maximum towable mass
v. zulässige geschleppte Masse f
kr. допустимая буксируемая масса

J. G. Pommers: tā ir masa, ko var vilkt.

M. Baltiņš: vai vārdam vilce nav citas nozīmes, kas varētu maldināt.

K. Počs: ja runā par vilci, tad vairāk runā par vilces spēku. Labāk būtu velkamā masa.

Z. Broka: Terminoloģijas portālā ir atrodami termini vilces masa un pieļaujamā vilces masa.

TK nolemj pagaidām atlikt šā termina izskatīšanu.

 

5. Dažādi.

M. Baltiņš: aicināšu L. Kauķi pastāstīt vairāk par viņas sagatavoto draudzīgo aicinājumu reklāmdevējiem.

L. Kauķe: jūs katrs noteikti esat ievērojuši aizvien lielāku anglicismu un žargonismu pārsvaru reklāmās. Liekas, ka to ir vairāk nekā latviešu valodas vārdu. Pēdējais piliens ir Tet reklāma, kur viņi reklamē Shortcut pakalpojumu. Reklāmā, kas stāv pie viņu galvenās ēkās, septiņi ir angļu valodas vārdi un četri ir latviešu valodas vārdi. Mēs varētu kaut ko uzrakstīt, lai liktu viņiem manīt, ka tas nav labi. Vajadzētu no Terminoloģijas komisijas izplatīt šo aicinājumu, jo tendence ir biedējoša.

A. Amoliņš: vai tas domāts reklāmdevējiem vai tiem, kas savu produkciju tā nosauc? Jebkuram uzņēmumam?

M. Baltiņš: arī izvēloties produkta nosaukumu, tiek veidota reklāmas stratēģija. Tas attiecas uz reklāmu visplašākajā nozīmē.

K. Timmermanis: mums to vajadzētu likt viņiem saprast stingrāk. Atmodas sākumā šī lieta bija limitēta.

L. Kauķe: jā, kādreiz viss, ko lika vitrīnā, bija jāsaskaņo. Vai tad reklāmas teksts vairs nav jāsaskaņo?

M. Baltiņš: vides reklāma ir jāsaskaņo ar Rīgas pilsētu. Rīgas pilsēta vairāk saskaņo paliekošās reklāmas, mainīgās reklāmas saskaņo mazāk. Diemžēl likums neko skaidri nepasaka. Ja būtu teksts divās valodās, tad teksta daļai latviešu valodā jāierāda galvenā vieta, un teksts nedrīkst būt mazāks. Visur tiek akcentēts, ka reklāmdevējs ir mākslinieks, kura māksliniecisko brīvību ierobežot nedrīkst.

K. Timmermanis: jebkurā gadījumā doma ir skaista un vajadzīga. Reklāmai ir jābūt latviešu valodā. Ja grib angļu valodā, tad lai izmanto perfektu angļu valodu. Bet te ir žargoni un saīsinājumi.

A. Lauzis: arī pašu Shortcut jau varēja nosaukt citādi.

J. Baldunčiks: angļu valodā nav prasīts ievērot stingru angļu valodu.

L. Kauķe: Valsts valodas likumā noteikts, ka cilvēkam teksts ir jāsaprot. TK vārdā varam nosūtīt šo vēstuli masu medijiem, lai informācija parādās publiskā telpā.

K. Timmermanis: tas ir par maz, jādara vairāk.

R. Karnīte: ja gribam, lai sadzird, tad šādi aicinājumi jāsūta regulāri – medijiem, LETA, LZA mājaslapa varam ievietot.

L. Kauķe: varam laist vairākās vietās. Vai ir tāda Reklāmdevēju asociācija? Ja būtu reklāmdevēja balva, tad varētu ieviest balvu par reklāmu ar labāko, trāpīgāko valodu.

M. Baltiņš: mēs konceptuāli šo aicinājumu atbalstām, tomēr to vēl vajadzētu pakoriģēt. Aicinājums nav jānopublicē rīt vai parīt, tāpēc divu nedēļu laikā aicinu visus nosūtīt L. Kauķei savus ierosinājums līdz 25. februārim.

M. Baltiņš norāda, ka šīs sēdes pamatjautājumi ir izskatīti un ierosina uz nākamo sēdi sanākt 17. martā.

Sēde beidzas plkst. 16.20.
Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne