LZA TK protokols Nr. 9/1090 (16.12.2008.)

Sēde notiek 2008. gada 16. decembrī LZA Senāta sēžu zālē
Sēde sākas plkst. 14.00
Sēdē piedalās 13 dalībnieki
Sēdi vada Valentīna Skujiņa
Protokolē Anita Ščucka

 

Darba kārtībā:

1. Standartizācijas vispārīgo terminu saraksta izskatīšana iespējamai apstiprināšanai.
2. Dažādi.

LZA TK sēde pārcelta no 9. decembra uz 16. decembri, jo skatāmais terminu saraksts iesniegts novēloti un ar dažām nepilnībām.
Par neierašanos uz sēdi informējusi Iveta Pūtele.
Sēde tiek sākta ar darba kārtības 2. punktu.

 

2

V. Skujiņa sēdes dalībniekus informē, ka, pamatojoties uz 02.12.2008. sēdē spriesto, ir sagatavota un sniegta atbilde par vārda vimpelis iederīgumu vārdkopterminā Latvijas valsts karoga vimpelis. Atbilde bijusi steidzama, tādēļ līdz šai sēdei atlikt jautājumu vairs nevarēja. Sēdes vadītāja aicina iepazīties ar atbildes vēstuli (ja sēdes dalībniekiem ir interese). 

V. Skujiņa jaunās apakškomisijas vadītājam U. Cerbulim jautā, vai Poligrāfijas terminoloģijas apakškomisijai ir iecerēts sadarboties ar Bibliotēkzinātnes, bibliogrāfijas, grāmatzinātnes un informācijas zinātnes terminoloģijas apakškomisiju, jo vairāku terminu izstrāde varētu būt abu apakškomisiju kompetencē. U. Cerbulis solās padomāt par iespējamo sadarbību.

Turpinājumā tiek spriests par 02.12.2008. sēdē aizsākto jautājumu — welcome drink atveidi latviešu valodā. Tiek izteikti iespējamie varianti: iepazīšanās malks, sasveicināšanās (vai sveiciena) malks (V. Skujiņa) un viesmalks (K. Timmermanis).

V. Skujiņa sēdes dalībniekus informē par vēl vienu konsultācijas jautājumu — par termina aizturēšana izpratni. K. Timmermanis izsaka savu viedokli: apturēšana var būt īslaicīga, aizturēšana — uz ilgāku laiku (nopietnāku iemeslu dēļ). Pēc nelielas diskusijas sēdes dalībnieki atzīst, ka šī termina izpratnes precizēšanas nolūkā jāvēršas pie juristiem (pagaidām ar G. Kusiņa kungu šis jautājums nav pārrunāts).

Sēdes dalībnieki tiek informēti arī par to, ka LZA TK apakškomisiju vadītājiem un ekspertiem izsūtīts materiāls, ko paredzēts publicēt LZA TK izglītojoši informatīvā izdevuma «Terminoloģijas Jaunumi» 15. numurā. Līdz 19. decembrim tiek gaidīti vēlamie labojumi un ieteikumi.

 

1

Pirms atlasīto terminu saraksta skatīšanas vārds tiek dots terminu saraksta autoram A. Lauzim. A. Lauzis informē, ka saraksta pamatā ir divu standartizācijas organizāciju (ISO un IEC) un dažu citu organizāciju dokumenti, kuros ietverti standartizācijas vispārīgie termini un to definīcijas. Liela daļa terminu vajadzīga arī Latvijā, vairāki termini praksē jau tiek lietoti. Ir arī vairāki problēmjautājumi, piem., termina deliverable atveide latviešu valodā. Jāpārskata arī termina amendment atveide, jo tie nav «labojumi» (sk. «TJ» 11. nr., 22. lpp.), bet grozījumi. V. Skujiņa atzīst, ka šo termina maiņu tiešām var akceptēt, jo arī jurisprudencē (sk. «TJ» 2. nr., 14. lpp.) angļu amendment latviešu valodā atveidots ar grozījumi (kas ietver labojumus, svītrojumus u. tml.).

Ievadvārdu beigu daļā A. Lauzis atvainojas, ka darbu iznācis nedaudz sasteigt, līdz ar to vajadzēja veikt papildinājumus, kā rezultātā tapis paplašinātais saraksts.

Skatot atlasīto terminu sarakstu, tiek apstiprināti šādi latviešu termini (ar citvalodu ekvivalentiem un definīcijām):

• daudzpusēji saskaņoti standarti (atstājot sākotnējā redakcijā; K. Timmermaņa ieteikums pievienot krievu valodas terminu ar terminelementu согласованные (‘saskaņoti’) netiek atbalstīts);
• ieteikums (atstājot sākotnējā redakcijā; tiek noraidīti priekšlikumi terminu ieteikums aizstāt ar rekomendācija vai pēdējo pievienot kā sinonīmu, jo katram ir sava nozīmes nianse);
• jaunpublicējums (pēc A. Timuškas ieteikuma svītrojot vācu valodas terminu Neuherausgabe, jo tas apzīmē tikai procesu, nevis rezultātu);
• nepieciešams elements (terminelementu obligāts pēc O. Buša ieteikuma aizstājot ar nepieciešams);
• obligāts standarts (atstājot sākotnējā redakcijā, jo šis termins tiek stabili lietots);
• pakalpojuma standarts (skaidrojumā esošo terminu derīgums paredzētajam uzdevumam aizstājot ar terminu piemērotība paredzētajam uzdevumam; attiecīgi tiek labots arī 4. šķirklis (paplašinātajā sarakstā): piemērotība [paredzētajam] uzdevumam).

Tiek atlikti šādi termini:

• ekskluzīva prasība,
• fakultatīva prasība,
• fakultatīvs elements,
• rokasgrāmata,
• sasniegtais tehniskais līmenis,
• standartizācijas izstrādne.

Par visiem atliktajiem terminiem sēdē izvēršas plašas debates.

 

ekskluzīva prasība

Tā kā tiek iebilsts pret terminelementu ekskluzīva, A. Lauzis piedāvā to aizstāt ar terminelementu izslēdzoša. Šis priekšlikums netiek atbalstīts. E. Cauna atzīst, ka latviešu valodā vārdu ekskluzīvs attiecīgajā nozīmē nelieto un tas uzskatāms par viltusdraugu. A. Lauzis vērš sēdes dalībnieku uzmanību uz to, ka blakus angļu valodas terminam exclusive requirement ir arī otrs termins — mandatory requirement. Ja abi prasību veidi tiek atzīti par obligātiem, tad jāmeklē kāds diferencētājs apzīmētājs. K. Timmermanis ierosina abos gadījumos veidot salikteņus: vispārobligāts un īpatobligāts. E. Cauna ierosina, ka kādu īpašāku apzīmējumu varētu meklēt tām prasībām, kuras var noteikt likumos. Debašu nobeigumā A. Lauzis atzīst, ka jādefinē arī otrais prasību veids un jāatrod divi termini.

 

fakultatīva prasība

M. Dunska izsaka iebildumus pret to, ka tiek ieteikts izmantot svešvārdus opcija, opcionāls, jo ekonomikas terminoloģijā aizguvums opcija aizstāts ar latvisko iespēja (piem., iespēju līgumi); atsakoties no latviskā, nozarēs veidojas atšķirīgas atveides tradīcijas. Tiek izteikti dažādi citi atveides priekšlikumi: izvēles (K. Timmermanis), izraugāmā, selektīvā (I. Krieviņš). Neviens no piedāvātajiem variantiem netiek atbalstīts un galīgais lēmums netiek pieņemts.

 

fakultatīvs elements

E. Cauna piedāvā fakultatīvs aizstāt ar nosacījumatkarīgs. Debatējot vienošanās netiek panākta.

 

rokasgrāmata

Sēdes dalībnieki diskutējot izsaka dažādus viedokļus par to, vai šajā gadījumā definēto objektu var saukt par rokasgrāmatu, resp., vai tam piemīt rokasgrāmatas pazīmes. A. Lauzis min, ka latviešu valodā vārdam rokasgrāmata ir ļoti plaša nozīme. Kā viens no argumentiem, kādēļ šajā gadījumā neder termins rokasgrāmata, tiek minēts tas, ka citās valodās lietoti citi ekvivalenti, piem., vācu valodā Leitfaden, nevis Handbuch. Tiek izteikti dažādi priekšlikumi: vadne (I. Krieviņš), vadonis (A. Lauzis), bet tie netiek atbalstīti. A. Lauzis apņemas veikt nelielu aptauju, aicinot lietotājus izteikties par to, kāds termins varētu būt piemērots un vai tas varētu būt kāds no piedāvātajiem.

 

sasniegtais tehniskais līmenis

Sēdes dalībnieki debatē, vai tas ir jau sasniegtais līmenis vai augstākais sasniedzamais līmenis. Par angļu termina state of the art nozīmi tiek izteikti pretēji viedokļi: 1) tas ir viennozīmīgs; 2) tam ir divas dažādas nozīmes. U. Cerbulis un E. Cauna vērš sēdes dalībnieku uzmanību uz to, ka ļoti bieži šis angļu valodas termins ir apzīmētāja funkcijā (kā defiskoptermins). K. Timmermanis izsaka šaubas, vai latviskajā terminā vajag iekļaut vārdu sasniegtais, arī E. Vimba atbalsta šo viedokli un atzīst, ka termins varētu būt: tehniskā līmeņa stāvoklis. Vienošanās netiek panākta.

 

standartizācijas izstrādne

Diskutējot par apzīmējamo jēdzienu, daļa sēdes dalībnieku atzīst, ka latviešu valodas termins drīzāk varētu būt tēma. K. Timmermanis ierosina: ieraksts programmā. Apspriežot citus variantus, A. Lauzis atzīst, ka latviešu termins standartizācijas projekts nebūtu piemērots, jo tas tiek izmantots angļu standards draft atveidei. Debašu nobeigumā sēdes dalībnieki vienojas, ka pamatīgāk jāiepazīst apzīmējamais jēdziens.

 

 Spriežot par citvalodu terminiem, tiek uzsvērts, ka galvenais LZA TK uzdevums ir izstrādāt latviešu terminoloģiju. V. Skujiņa atzīst, ka, atlasot citvalodu ekvivalentus, ir divas iespējas: 1) norādīt avotu, no kura attiecīgie termini ņemti; 2) ja tiek konstatēts, ka citvalodas terminu lietojums nav konsekvents, attiecīgi sistēmiski tos sakārtot un to aprakstīt un pamatot vārdnīcas priekšvārdā. E. Cauna atbalsta pirmo variantu (tas izmantots arī ITTEA apakškomisijas darbā).

 

Ņemot vērā to, ka daudzi termini tiek atlikti, kā arī to, ka pagaidām nav skatīts A. Lauža izstrādātais papildu materiāls, kas ievietots paplašinātajā sarakstā, standartizācijas vispārīgo terminu skatīšana un apstiprināšana turpināma nākamajās sēdēs 2009. gadā.

 

Sēdes beigās V. Skujiņa pateicas visiem LZA TK locekļiem par darbu 2008. gadā un vēl priecīgus svētkus.

 

Sēde beidzas plkst. 15.50
Sēdes vadītāja V. Skujiņa
Sēdes protokoliste A. Ščucka