LZA TK protokols Nr. 6/1087 (27.05.2008.)

Sēde notiek 2008. gada 27. maijā LZA Senāta sēžu zālē.
Sēde sākas plkst. 14.00.
Sēdē piedalās 12 dalībnieki (sk. protokola pielikumu Nr. 1).
Sēdi vada Valentīna Skujiņa.
Protokolē Anita Ščucka.

 

Darba kārtībā:

1. Termini no standarta ISO 2382-2: 1976 «Datu apstrāde — Terminu vārdnīca — Aritmētiskās un loģiskās operācijas».
2. Dažādi.

 

2

V. Skujiņa informē par š. g. 20. maijā notikušo ārkārtas sēdi, kurā skatīti jautājumi, par kuriem komentārus izteikuši arī klātesošie. V. Skujiņa iepazīstina ar atzinumu projektiem (sk. pielikumu Nr. 2); atzinumi sagatavoti, balstoties uz ārkārtas sēdē spriesto, un uz to pamata paredzēts sagatavot lēmumus.

Sēdes dalībnieki iepazīstas ar atzinumiem.

A. Lauzis saistībā ar pirmo atzinumu (par angļu nationals ekvivalentu latviešu valodā) jautā, vai pareizs ir formulējums, ka «tiesību aspektā visi trīs termini [valstspiederība, pilsonība, pavalstniecība] ir sinonīmi»?

V. Skujiņa norāda, ka ārkārtas sēdē par to tika spriests un tika uzsvērts arī tiesību aspekts.

E. Cauna vēlas noskaidrot, vai valstpiederīgie nevarētu aptvert pilsoņus un «nepilsoņus»? (ES dokumentos termins arī parādās saistībā ar tiesību aspektu.)

A. Lauzis norāda, ka, terminu valstspiederīgie atzīstot par virsterminu, to nevar saukt par apakštermina (pilsoņi) sinonīmu. 

M. Baltiņš uzsver, ka jautājums uzdots saistībā ar ES tulkojumiem (Latvijas oficiālā nostāja, kas pausta arī iestāšanās sarunu laikā, ir tāda, ka tiesību aktu tulkojumos tiks lietots tikai termins pilsonis) un šobrīd tas nav jāskata plašāk. Dažkārt angļu valodā divi termini — citizens un nationals — lietoti, lai izvairītos no stilistiskas kļūdas, bieži atkārtojot vienu un to pašu vārdu. Turklāt arī izpratne angļu valodā ne vienmēr ir skaidri noprotama.

E. Cauna norāda uz skaidrojumu pievienošanas nepieciešamību.

M. Baltiņš informē par M. Riekstiņa pausto viedokli Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē, ka termins valstspiederīgie konkrētas valsts ietvaros nav nepieciešams, tas var būt vajadzīgs tikai starpvalstu attiecību kontekstā (ārējā saskarē, piem., konsulārajā aizsardzībā).

V. Skujiņa pēc diskusijām secina, ka, sadarbojoties ar Juridiskās terminoloģijas apakškomisiju, jāizstrādā skaidrojumi un, par pamatu ņemot ārkārtas sēdes atzinumu, jāsagatavo lēmums.

Sēdes turpinājumā tiek apspriests 2. atzinums (par angļu pre-seed funds, seed funds, business angels atveidi latviešu valodā).

V. Skujiņa informē, ka ārkārtas sēdē (20.05.2008.) panākta vienošanās par šādām terminu atbilsmēm: a. pre-seed funds — latv. pirmssēklas nauda, a. seed funds — latv. sēklasnauda. Par trešā angļu termina latvisko ekvivalentu sēdes dalībnieki nav vienojušies (divi iespējamie angels atveides varianti — aizgādņi vai eņģeļi; a. business — latv. uzņēmējdarbības..).

M. Dunska informē, ka pēc ārkārtas sēdes Ekonomikas terminoloģijas apakškomisijas sēdē termins business angels skatīts atkāroti un ka apakškomisija palikusi pie sava ieteikuma — komerceņģeļi. K. Timmermanis atbalsta priekšlikumu.

M. Baltiņš jautā, vai šoreiz vārds eņģelis būtu jākalko (angļu valodas vārdnīcās viena no vārda angel nozīmēm ir ‘finansētājs’, bet latviešu valodā tas tā nav). M. Baltiņš ierosina pārdomāt vārda mecenāts iespējamo iederību. A. Lauzis iebilst, ka mecenātisms saistāms ar mākslu un sportu. M. Dunska piebilst, ka mecenāti negaida peļņu (tie ziedo, nodarbojas ar labdarību), bet «eņģeļi» tomēr gaida, ka naudu saņems atpakaļ.

V. Skujiņa atgādina par būtiskās pazīmes lomu termina izvēlē: nav pamata vārdu mecenāts noraidīt tikai tāpēc vien, ka tas līdz šim saistīts galvenokārt ar mākslu, zinātni un sportu. Svarīga ir vārda mecenāts izpratne saistībā ar finansēšanas procesa mērķiem un īpatnībām, proti — vai mērķis ir galvenokārt komerciāls vai labdarīgs.

V. Skujiņa pievērš uzmanību arī A. Lauža sagatavotajam materiālam, kurā atspoguļojas citu valodu tulkotāju izvēle business angels atveidē — septiņās valodās (no 14 valodām) vārds eņģeļi paturēts. M. Baltiņš atzīst, ka tas saistāms ar konkrētiem dokumentiem; var norādīt, ka, tulkojot konkrētus dokumentus, tulkotāji rīkojušies šādi, bet tas nekādā ziņā nedod pārliecību, ka šie risinājumi minētajās valodās ir labi un ieteicami.

A. Lauzis argumentē, ka eņģelis ir ļoti trāpīga metafora un ka attiecīgo jēdzienu ar citu vārdu grūti izteikt (eņģeļi nāk īstajā brīdī, tie nedarbojas sistemātiski).

M. Dunska norāda, ka arī vārds investors šajā gadījumā nav piemērots, jo tas norāda uz plašāku darbību — arī zināšanas, pakalpojumi, iekārtas u. tml.

Vārda aizgādnis izvēli sēdes dalībnieki neatbalsta, jo tas saistās ar citu nozīmi.

A. amoliņš ierosina: tā kā nav labāka priekšlikuma, jāatbalsta apakškomisijas ierosinājums.

M. Baltiņš norāda, ka obligāti jāsagatavo blakuslēmums par vārda mecenāts neiederību (minot argumentus), jo citādi būs grūti skaust nevēlamo atveidojumu uzņēmējdarbības mecenāti.

 

Sēdes dalībnieki balso par diviem iespējamiem terminiem — uzņēmējdarbības eņģeļi un komerceņģeļi.

«Par» terminu komerceņģelis balso 5 sēdes dalībnieki, «par» terminu uzņēmējdarbības eņģelis — 4 sēdes dalībnieki, 3 sēdes dalībnieki atturas.

 

Pēc balsojuma M. Baltiņš norāda, ka atbildes vēstulē Valsts kancelejai jāmin terminu saskaņošanas nepieciešamība, resp., agrāk izdotos dokumentos lietotie terminu varianti («pirmssēklas granti», «sēklas fondi», «uzņēmējdarbības mecenāti» un «biznesa eņģeļi») aizstājami ar pirmssēklas nauda, sēklasnauda un komerceņģeļi un turpmākajos dokumentos akceptētie termini konsekventi jālieto. 

 

1

V. Skujiņa, jautā, vai E. Cauna vēlas kaut ko bilst par sagatavoto sarakstu? E. Cauna ieteic skatīt tikai tos atlasītos terminus, kur piezīmes attiecas tieši uz terminiem, nevis uz definīcijām. Sēdes dalībnieki priekšlikumu atbalsta.  

Sēdes dalībnieki skata atlasīto terminu sarakstu.

02.01.01 — atzīstot, ka šobrīd būtu neproduktīvi runāt, par to, kurš no terminiem (metode vai paņēmiens) ir plašāks (A. Lauzis ierosina šo jautājumu kādreiz pārrunāt), terminu pieņem sākotnējā redakcijā;

02.01.02 — tā kā sēdes dalībnieki atzīst, ka V. Skujiņas piedāvātais sinonīms (dabisks skaitlis) praksē vairs netiek lietots (tas atrodams tikai dažās agrāk izstrādātās vārdnīcās), definīcijā tiek atstāts tikai termins naturāls skaitlis;

02.01.03 — pieņemot E. Caunas skaidrojumu, ka šajā definīcijā angļu argument lietots vispārlietojamā vārda nozīmē (‘slēdziens’) un nav saistīts ar sarakstā citur lietoto terminu argument, terminu pieņem bez labojumiem (tas pats attiecas uz 02.02.02 un 02.02.03 terminu);

02.02.05 — apspriežot terminu, izskan ļoti dažādi viedokļi: ● V. Skujiņa norāda, ka lietvārda un īpašības vārda savietošana vienā šķirklī nav pieļaujama; ● E. Cauna, norādot, ka skalārs šajā šķirklī ir domāts tikai kā lietvārds, ierosina atstāt tikai vienu no sinonīmiem — skalārs (lietv.); ● K. Timmermanis atbalsta abu sinonīmu atstāšanu (piem., lietojumā: «strāva ir skalārs lielums», nevis «strāva ir skalārs»); ● A. Lauzis norāda, ka homonīmu ieviešana grauj valodas sistēmu, valodnieki, izstrādājot valodniecības terminoloģiju, no homonīmiem arī parasti vairās (piem., adjektīvs (lietv.) un adjektīvisks (īp. v.); ● E. Cauna izsaka viedokli, ka homonīmija ir dabiska valodas parādība; ● I. Migla atzīst, ka viņai praksē nav bijusi liela saskare ar homonīmiem, tādēļ grūti novērtēt iespējamās problēmas; ● A. Lauzis atbalsta apakškomisijā sākotnēji pieņemto variantu — skalāris; ● E. Cauna iebilst, norādot, ka termina skalāris pieņemšanas gadījumā būtu lielas pretenzijas un ka lietvārds skalārs atrodams terminu vārdnīcās jau vismaz kopš 1922. gada; ● M. Baltiņš atzīst, ka no homonīmiem var mēģināt izvairīties, ja, izmantojot afiksus, izdodas veiksmīgi nošķirt (piem., medicīnā: ambulatorisks), bet nebūtu jādarina mākslīgi vārdi (piem., kā tas ir «skalārisks» gadījumā); termins tiek atstāts sākotnējā redakcijā;

02.03.12 — termins tiek pieņemts bez labojumiem;

02.03.13 — pieņemot V. Skujiņas aizrādījumu par sieviešu dzimtes lietošanu, termins un tā definīcija tiek laboti, pārejot uz vīriešu dzimti (binārs ..; tāds .., kura ..);

02.04.05 — pieņemot E. Caunas skaidrojumu par terminu attēlojums un karte (a. map) nozīmes atšķirību, termins tiek pieņemts bez labojumiem;

02.05.01 un 02.05.02 — šķirkļi netiek apvienoti (jo atsevišķas nozīmes nodalītas arī angļu valodā);

02.05.07 un 02.05.08 — apspriežot terminu, izskan dažādi viedokļi: ● A. Lauzis norāda, ka darbība ir pārāk noslogots vārds un ka darbība ir ar konkrētāku nozīmi, operācija — ar abstraktāku; ● I. Krieviņš norāda, ka ‘identitāte’ sociālajās zinātnes ir ļoti plašs jēdziens un ka par loģiskajām operācijām runā daudzās nozarēs, tāpēc šie termini ir svarīgi ne tikai vienas nozares ietvaros; ● I. Krieviņš norāda uz J. Strazdiņa grāmatu «Diskrētā matemātika», kurā lietoti daudzi latviskie termini, tostarp arī tāpatība; ● V. Skujiņa atgādina, ka LZA TK īstenotais princips ir latvisko terminu uzrādīšana (rakstot pirms aizgūtā termina); ● E. Cauna atzīst, ka, pievienojot latviskos terminus, notiek nekompetenta iejaukšanās matemātikas terminoloģijā un ka sinonīmu pievienošana apgrūtinās studentiem mācīšanās procesu; ● K. Timmermanis ierosina latvisko terminu — tāpatības operācija un netāpatības operācija pievienot ar norādi, ka tie ir reti lietoti; pieņem šādas terminu atbilsmes: a. identity operation — latv. identitātes operācija, tāpatības operācija; a. non-identity operation — latv. neidentitātes operācija, netāpatības operācija;

02.05.09 — jāpārbauda, vai mācību literatūrā nav minēts latviskais sinonīms;

02.05.10 — apstiprina terminu bez labojumiem;

02.05.15 — atstāj visus trīs terminu sinonīmus;

02.05.16, 02.06.06, 02.06.12,02.06.15, 02.07.01, 02.07.03 — terminus pieņem sākotnējā redakcijā;

02.08.01 — apspriežot terminu, izskan dažādi viedokļi par īso formu ar derivatīvo galotni -e priekšrocībām un trūkumiem: ● E. Cauna atbalsta viedokli, ka būtu jāšķir pieraksts un pierakstīšana (nedarinot vārdu pierakste, jo tas praksē rada lielu neizpratni); ● K. Timmermanis norāda, ka šis ir atsevišķs gadījums, jo ir divas līdzīgas formas: pieraksts un pierakste (piem., vārdu izplete un izplešanās gadījumā nav izplets); ● E. Cauna atkārtoti norāda, ka īsās formas ar galotni -e praksē var radīt pārpratumus un tās visbiežāk netiek uztvertas kā procesu nosaucējas (piem., aizdedze); sēdē termins tiek apstiprināts sākotnējā redakcijā, bet pēc tam saskaņā ar E. Caunas pēcsēdes lūgumu tiek izņemts no saraksta (arī 02.08.02 un 02.08.03 termins);

02.09.01, 02.09.06, 02.10.05, 02.10.07, 02.12.06, C06 — termini tiek pieņemti sākotnējā redakcijā.

 

M. Baltiņa ierosinājums: visos gadījumos, kad līdzīgi kā termina tāpatība gadījumā iepriekš bijis ieteikts kāds latviešu sinonīms vai citāds internacionāla termina atveidojums, tos pēc iespējas minēt terminu projektos, neaprobežojoties vienīgi ar LZA TK kartotēku materiālu. Citādi tiek būtiski sašaurināta lēmumu pieņemšanas bāze, it īpaši nozarēs, kurās bijušas publicētas mācību grāmatas un gadiem lasītas lekcijas. Tas ļautu izvairīties no lieku paralēlformu ieteikšanas un skaidri paustu LZA TK attieksmi pret agrākajiem ieteikumiem.

 

Visi sēdes dalībnieki, atzīstot, ka vēl veicami redakcionāli labojumi, balso «par» pilnā terminu saraksta «Datu apstrāde — Terminu vārdnīca — Aritmētiskās un loģiskās operācijas» apstiprināšanu.

 

Sēde beidzas plkst. 16.15
Sēdes vadītāja V. Skujiņa
Sēdes protokoliste A. Ščucka