LZA TK protokols Nr. 6/1096 (24.11.2009.)
Sēde notiek 2009. gada 24. novembrī LZA Senāta sēžu zālē
Sēde sākas plkst. 14.00
Sēdē piedalās 17 dalībnieki
Sēdi vada Valentīna Skujiņa
Protokolē Anita Butāne
Darba kārtībā:
- Angļu valodas terminu soft power un hard power atveide (ziņo I. Rozenvalde).
- Par problemātiskajiem terminiem drošība un drošums (ziņo V. Skujiņa).
- Konsultāciju termini (angļu carbon footprint; lifelong learner; baby box; outlet).
- LZA TK veiktās aptaujas rezultāti (ziņo A. Butāne), to apspriešana.
- Dažādi.
Par neierašanos uz sēdi ziņojuši O. Bušs, A. Amoliņš, I. Migla, I. Kārkliņa.
Sēdes vadītāja V. Skujiņa, atbalstot M. Baltiņa ierosinājumu un ievērojot to, ka M. Baltiņš un E. Vimba sēdē var piedalīties ierobežotu laiku, aicina steidzamības kārtā kā pirmo skatīt jautājumu par likumprojektā «Elektronisko mediju likums» lietoto terminu elektroniskie mediji (vispārīgāk — mediji). V. Skujiņa informē, ka 2009. gada 13. novembrī LR Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai nosūtīta LZA Terminoloģijas komisijas (TK) vēstule, kurā atgādināts, ka LZA TK jau 2002. gadā angļu terminu mass communication un mass media atveidošanai ieteikusi (pēc tam — apstiprinājusi) attiecīgi terminus plašsaziņa un plašsaziņas līdzekļi un ka atbilstoši «Valsts valodas likuma» 22. pantam un uz tā pamata izdotajiem LR Ministru kabineta noteikumiem Nr. 405 «Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas nolikums» terminu veidošanu un lietošanu nosaka LZA TK. Vēstulē izteikts aicinājums likumprojektā lietoto terminu elektroniskie mediji aizstāt ar terminu elektroniskie plašsaziņas līdzekļi un atkārtoti izvērtēt likumprojektā doto termina elektroniskais medijs skaidrojumu. LR Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas viedoklis pausts atbildes vēstulē, kas datēta ar 2009. gada 23. novembri. Tajā ziņots, ka LZA TK priekšlikums ir izskatīts, taču ir atzīts, ka «likumā iekļautā terminoloģija ir diezgan sarežģīta, lai būtu papildināma vēl ar papildu vārdiem elektroniskie plašsaziņas līdzekļi», tāpēc komisija, papildus ņemot vērā arī to, ka šobrīd termins elektroniskie mediji tiek plaši lietots oficiālajā saziņā, lūdz izskatīt iespēju to atzīt par «papildu terminu» (resp., par sinonīmu) lietošanai oficiālajā saziņā.
V. Skujiņa lūdz sēdes dalībniekus izteikt savu viedokli.
E. Cauna aicina norobežoties no vārdkopterminā lietotā terminelementa elektroniskie un runāt tikai par vienvārda terminu mediji (medijs).
M. Baltiņš atbalsta E. Caunas priekšlikumu. Papildus M. Baltiņš norāda, ka LR Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vēstulē paustais apgalvojums, ka termins elektroniskie mediji tiek plaši lietots, ir grūti pierādāms. M. Baltiņš iepazīstina ar nelielu pētījumu, ko, analizējot terminu plašsaziņas līdzekļi un mediji lietojumu, veikuši Valsts valodas centra kolēģi: gan ES sekundārajos tiesību aktos, gan Latvijas normatīvajos aktos plašāk lietots termins plašsaziņas līdzekļi (nevis mediji). M. Baltiņš atzīst, ka, atkāpjoties no LZA TK pieņemtā lēmuma par terminu plašsaziņas līdzekļi, būs neērti runāt ar kolēģiem Briselē un Luksemburgā, kuri lēmumu ir ievērojuši un apstiprināto terminu ir lietojuši.
V. Skujiņa sēdes dalībniekiem jautā, vai vārds mediji likumprojektā varētu būt lietots kādā citā nozīmē (nevis tajā, ar kādu LZA TK apstiprinājusi terminu plašsaziņas līdzekļi)?
A. Blinkena min, ka no reliģijas un filozofijas nākušajam vārdam medijs sākotnēji bijusi nozīme ‘cilvēku un garu starpnieks’, citas nozīmes (arī nozīme ‘izdevumi, raidījumi, portāli’) radušās vēlāk. (Valodniecībā medijs — darbības vārda vidējā kārta.) A. Blinkena papildus arī min, ka praksē ir svārstības vārda pierakstā — pēc tautas etimoloģijas tas rakstīts arī ar garo ē («mēdijs»), līdzīgi kā tas noticis ar vārdu ģerbonis (nepareizajā rakstījumā: «ģērbonis»). A. Blinkena atzīst, ka no piedāvātā termina plašsaziņas līdzekļi nebūtu jāatsakās (skaidrības labad termins dažkārt var būt garāks, ne jau vienmēr priekšroka jādod īsākajam).
R. Karnīte pievienojas viedoklim, ka termins plašsaziņas līdzekļi skaidri norāda uz ietverto jēdzienu (turpretī medijs ir neskaidrs vārds).
E. Cauna ierosina pārbaudīt vārda medijs lietojumu arī citos avotos: atzīstot, ka normatīvajos aktos terminoloģija tiek regulēta, viņš aicina ņemt vērā arī, piem., presi, un analizēt, kādās vārdkopās vārds medijs parādās (piem., mediju eksperts). E. Cauna teic, ka nav jādiskutē par atteikšanos no termina plašsaziņas līdzekļi, bet gan par iespēju tam pievienot sinonīmu.
A. Lauzis atgādina par termina plašsaziņas līdzekļi sinonīmu vēsturi: sākotnēji bijuši termini masu komunikācijas līdzekļi, masu informācijas līdzekļi, vārds mediji parādījies 90. gadu sākumā, šobrīd termins plašsaziņas līdzekļi ir plaši ieviesies. «Neoficiālajiem» sinonīmiem likumos nevajadzētu parādīties.
V. Skujiņa min, ka plašākas vārdkopas, iespējams, kontekstā varētu īsināt, piemēram, plašsaziņas līdzekļu pakalpojumi → plašsaziņas pakalpojumi.
I. Rozenvalde ierosina noskaidrot, ko par vārda mediji lietošanu domā mediju teorētiķi (piem., I. Brikše, Ā. Kleckins, A. Rožkalne), lai nerastos pretrunas.
M. Baltiņš min, ka minētās personas, visticamāk, ir iesaistītas attiecīgā likumprojekta izstrādē.
V. Skujiņa iestarpina, ka izdevums «Terminoloģijas Jaunumi», kuros publicēti LZA TK apstiprinātie termini, tiek piedāvāts arī augstskolām, bet nevarētu teikt, ka ir bijusi liela interese. Pilnīgi iespējams, ka lektori lekcijās mēdz arī atkāpties no oficiālās terminoloģijas.
E. Cauna vērš sēdes dalībnieku uzmanību uz to, ka likumprojektā termins mediji lietots plašākā nozīmē.
M. Baltiņš pieļauj, ka aizguvumu, iespējams, varētu un pat vajadzētu izmantot, ja varētu vienoties, ka tam tiek piešķirta cita nozīme, kas neļautu to uzskatīt par termina plašsaziņas līdzekļi sinonīmu.
V. Skujiņa aicina sēdes dalībniekus balsot par to, ka LZA TK neatsakās no iepriekš apstiprinātā termina plašsaziņas līdzekļi (ar nozīmi ‘plašām iedzīvotāju aprindām adresēti preses izdevumi, radio un televīzijas raidījumi, kā arī elektroniski izplatītas informācijas datortīkla portāli’) un attiecīgās nozīmes izteikšanai kā sinonīms nav apstiprināms aizguvums mediji.
«Par» balso 14 sēdes dalībnieki, «atturas» — 3 sēdes dalībnieki, «pret» — nav neviens sēdes dalībnieks.
Pēcsēdes balsojumā «par» balsojuši trīs plēnuma locekļi, «atturējies» viens plēnuma loceklis.
1
Tā kā Austrumeiropas politikas pētījumu centra jautājums par angļu soft power un hard power atveidi pārsūtīts Politikas zinātnes terminoloģijas apakškomisijai, V. Skujiņa aicina I. Rozenvaldi informēt par apakškomisijas viedokli.
I. Rozenvalde skaidro minēto varu būtību:
soft power
Viens no varas veidiem, kura gadījumā pārmaiņas varas objekta rīcībā/uzvedībā notiek varas subjekta kulturālās (ekonomiskās, harismātiskās, arī personiskās u. tml.) pievilcības, pausto vērtību vai ārpolitikas darbību dēļ. Šādas varas gadījumā varas objekts maina savu rīcību/uzvedību kooptācijas ceļā, nejūtoties piespiests darīt to, ko no tā grib panākt. Termins tiek plaši lietots politikas zinātnē un ekonomikā, arī pedagoģijā u. c.
hard power
Viens no varas veidiem, kura gadījumā pārmaiņas varas objekta rīcībā/uzvedībā notiek, varas subjektam izmantojot piespiešanu vai ekonomisku stimulēšanu. To var īstenot ar militāra spēka palīdzību, tostarp ar piespiedu diplomātiju, karu un alianšu veidošanu nolūkā piespiest, iebiedēt vai aizsargāties. Ekonomiskā ietekme var izpausties kā kukuļošana un ekonomisko sankciju (ekonomiskās palīdzības) veidā. Militārā un ekonomiskā varenība var likt citiem mainīt savu pozīciju, kā instrumentus izmantojot atalgojumu vai draudus («kliņģera» un «pātagas» princips).
(Terminus angļu valodā ieviesis Hārvarda Universitātes profesors Džozefs Lajs (Nye) 20. gadsimta 80. gadu beigās – 90. gadu sākumā.)
I. Rozenvalde informē, ka apakškomisija kā atveides variantus atbalstījusi terminus maigā vara un stingrā vara. Runājot par maigo varu, I. Rozenvalde min, ka arī hitlerisms un staļinisms savā ziņā atzīstami par maigo varu («piespiežot gribēt to, ko grib pats»).
J. G. Pommers izsaka viedokli, ka termins maigā vara ir veiksmīgs, taču jāšaubās par termina stingrā vara piemērotību, jo stingra roka ir ‘droša, neatlaidīga vadīšana’, un ieteic atbalstīt terminu rupjā vara.
E. Cauna nepiekrīt, minot, ka rupjš saistās ar negatīvu vērtējumu, bet politikā droša roka ir stingra roka.
Balsojot par Politikas zinātnes terminoloģijas apakškomisijā atbalstītajiem terminiem soft power — maigā vara; hard power — stingrā vara,
«par» balso 14 sēdes dalībnieki, «atturas» — 1 sēdes dalībnieks, «pret» — nav neviens sēdes dalībnieks.
2
V. Skujiņa atgādina, ka š. g. 5. maija sēdē izteikts aicinājums atšķirīgo uzskatu paudējiem (A. Lauzis, I. Krieviņš, J. Borzovs un K. Timmermanis, J. G. Pommers) jautājumā par terminiem drošība un drošums izstrādāt un TK vadībai iesniegt savus priekšlikumus. Sarakste un materiālu sūtīšana notikusi kopš š. g. 9. oktobra. V. Skujiņa atzīst, ka iesūtītie materiāli dažkārt bijuši ļoti apjomīgi (īpaši A. Lauža materiāli) un to izskatīšana prasa ilgu laiku. V. Skujiņa informē sēdes dalībniekus par J. G. Pommera priekšlikumu sākt ar latviešu valodas terminu izpratnes precizēšanu. Atbalstot šo priekšlikumu, V. Skujiņa aicina sēdes dalībniekus jautājumu skatīt «soli pa solim», lai varētu pakāpeniski fiksēt to, par ko panākta vienošanās. Sēdes dalībnieki izsaka atbalstu pakāpeniskai jautājuma skatīšanai.
Kā pamats diskusijai tiek izmantots V. Skujiņas sagatavotais izdales materiāls, kurā ietvertas terminu drošība un drošums definīcijas un angļu valodas ekvivalenti:
1. solis
drošība — stāvoklis, apstākļi, kuros nav apdraudējuma; neapdraudētība
drošums — spēja noteiktos apstākļos saglabāt savu funkcionalitāti un veikt paredzētos uzdevumus
2. solis
drošība — security; safety
Stāvoklis, apstākļi, kuros nav apdraudējuma; neapdraudētība
3. solis
drošums — reliability
Spēja noteiktos apstākļos saglabāt savu funkcionalitāti un veikt paredzētos uzdevumus
Apspriežot piedāvāto termina drošība definīciju, tiek izteikti šādi viedokļi:
1) A. Blinkena min, ka, viņasprāt, vārds drošība saistās ar šādām nozīmēm: ‘aizsargātība’, ‘garantija’, ‘patvērums’;
2) A. Lauzis atgādina, ka viņš piedāvātajai definīcijai pievienojis otru daļu: «ir vajadzīgā aizsardzība pret iespējamu apdraudējumu»;
3) E. Cauna uzsver, ka definīcijas otrā daļa ir ļoti svarīga (tādējādi definīcijā tiek atspoguļotas abas nozīmes, ko angļu valodā izsaka ar security un safety).
Apspriežot piedāvāto termina drošums definīciju, tiek izteikti šādi viedokļi:
1) A. Blinkena min šādas vārda drošums nozīmes: ‘nekaitīgums’, ‘bezatteicīgums’, ‘nekļūdīgums’;
2) K. Timmermanis uzsver, ka enerģētikā drošums saistāms ar objekta spēju izpildīt paredzētās funkcijas;
3) I. Krieviņš aicina ņemt vērā spēkā esošo «Preču un pakalpojumu drošuma likumu» un tam pakārtotos tiesību aktus un standartus, kuros termins drošums lietots ar nozīmi ‘nebīstamība’ — tāpat kā 2001/95/EK direktīvā angļu safety ir lietots attiecībā uz ražojumu un pakalpojumu ‘nebīstamību’; I. Krieviņš iebilst pret apstiprināšanai piedāvāto vienīgo termina drošums definīciju ar formulējumu ‘spēja veikt paredzētos uzdevumus’, kurš pirmām kārtām būtu attiecināms uz citiem terminiem, piem., uz veiktspēju (performance), atbilstību uzdevumam (fitness for purpose), izmantojamību, lietojamību, lietderīgumu, iedarbīgumu un uz līdzīgiem kvazisinonīmiem;
4) E. Cauna pievienojas viedoklim, ka termins tiek lietots dažādās nozīmēs (ko angļu valodā apzīmē ar reliability un safety) un līdzīgi kā termina drošība gadījumā tās visas jāietver definīcijā;
5) I. Krieviņš min, ka vārdu drošums ‘reliability’ nozīmē mēdz lietot, raksturojot arī mērījumu un datu [uz-]ticamību;
6) P. Zvidriņš norāda, ka statistiķi šo īpašību (angliski reliability of data, krieviski надёжность данных un достоверность данных) apzīmē ar terminu datu ticamība, tomēr sēdes dalībnieku vairākums neiebilst, ka vārdam drošums vispārīga termina funkcijā saglabā arī šo plaši sastopamo nozīmi, kas attiecas uz datiem, atziņām, zināšanām u. tml.;
7) J. G. Pommers ierosina veidot atsevišķas definīcijas, tādējādi nodalot nozīmes.
Attiecībā uz abiem terminiem tiek izteikti šādi viedokļi:
1) K. Timmermanis, izsakot vispārēju atbalstu sagatavotajam izdales materiālam, iesaka par pamatu tomēr ņemt standartā lietotās definīcijas;
2) A. Lauzis iebilst, minot, ka tad jāizvēlas kādas konkrētas nozares standarts (kurā termins būs definēts atbilstoši tam, kā tas tiek lietots konkrētā nozarē), bet mums vajadzīgas vispārīgas definīcijas;
3) K. Timmermanis min, ka viena no iespējām ir definīcijām likt klāt nozaru norādes.
Vienojoties, ka jāizstrādā vispārīgas definīcijas, kas aptver visas nozares, tiek pieņemtas šādas definīcijas:
drošība
Stāvoklis, apstākļi, kuros nav apdraudējuma un/vai ir vajadzīgā aizsardzība pret iespējamu apdraudējumu.
drošums
- Īpašība, kas izpaužas kā spēja veikt paredzētos uzdevumus.
- Īpašība, kas izpaužas kā spēja darboties nebīstami un uzticami.
- Datu, atziņu vai zināšanu īpašība būt ticamiem un/vai atbilst īstenībai.
Balsojot par termina drošība definīciju, «par» balso 14 sēdes dalībnieki, «pret» (iebilstot pret definīcijas otro daļu) — 1 sēdes dalībnieks (K. Timmermanis), «atturas» — nav.
Balsojot par termina drošums definīciju, «par» balso 14 sēdes dalībnieki, «pret» (iebilstot pret pirmo nozīmi ‘spēja veikt paredzētos uzdevumus’) — 1 sēdes dalībnieks (I. Krieviņš), «atturas» — nav.
3
Vērtējot apkopotos baby box atveides variantus, sēdes dalībnieki kā piemērotākos min šādus apzīmējumus: bārabērna šūpulītis, lullīte, dzīvības silīte, glābējsilīte, glābtuvīte, silīte. No minētajiem plašākais atbalsts tiek izteikts apzīmējumam glābējsilīte.
Priekšlikums carbon footprint latviešu valodā atveidot ar vārdu birga tiek noraidīts, jo birga, pēc E. Vimbas teiktā, saistāma ar oglekļa monoksīdu, bet aktuālais jēdziens saistāms ar oglekļa dioksīdu. Tiek izteikts priekšlikums vajadzības gadījumā minēto jautājumu pārsūtīt Vides terminoloģijas apakškomisijai.
Īsi pieskaroties jautājumam par angļu outlet atveidi, tiek izteikts viedoklis, ka apzīmējums izpārdotava sabiedrībai varētu nepatikt, tādēļ būtu jāmeklē cits vārds.
Laika trūkuma dēļ sēdē netiek apspriests jautājums par angļu lifelong learner atveidi, kā arī darba kārtības 4. un 5. punkta jautājumi.
Sēde beidzas plkst. 15.45
Sēdes vadītāja /V. Skujiņa/
Sēdes protokoliste /A. Butāne/