LZA TK protokols Nr. 2/1092 (21.04.2009.)

Sēde notiek 2009. gada 21. aprīlī LZA Senāta sēžu zālē
Sēde sākas plkst. 14.00
Sēdē piedalās 12 dalībnieki
Sēdi vada Valentīna Skujiņa
Protokolē Anita Ščucka

 

Darba kārtībā:

1. Standartizācijas vispārīgo (laboto un papildus pievienoto) terminu izskatīšana.
2. Dažādi.

Par neierašanos uz sēdi ziņojuši K. Cīrule, I. Migla, E. Vimba, M. Baltiņš.

V. Skujiņa informē, ka nākamā LZA TK sēde notiks 5. maijā un tajā plānots atkārtoti spriest par terminiem drošība un drošums (un to citvalodu ekvivalentiem, tostarp par angļu safety un security). Sēdes dalībnieki saņem izdales materiālu ar tabulu, kurā izkārtoti attiecīgie termini (tā paredzēta kā pamats turpmākām diskusijām).

K. Timmermanis, īsi norādot uz jautājuma problemātiku, vērš uzmanību uz to, ka terminam drošība angļu valodā atbilst gan safety, gan security (kurus angļu valodā stingri nenošķir) un ka enerģētikas standartos terminam drošība atbilst angļu valodas termins safety, nevis security (K. Timmermaņa vēstuli sk. pielikumā). K. Timmermaņa viedokli e-pasta vēstulē pirms sēdes atbalstījis arī M. Baltiņš (sk. pielikumā).

V. Skujiņa sēdes dalībniekiem atgādina, ka 2009. gads ir pirmās terminoloģijas komisijas dibināšanas jubilejas gads un ka tam par godu tika rīkota akadēmiķa J. Endzelīna 136. dzimšanas dienas atceres starptautiskā zinātniskā konference «Terminoloģija un speciālā leksika lietojumā un sistēmā». Referātus konferencē lasīja arī LZA TK locekļi (M. Baltiņš, E. Cauna, A. Lauzis, I. Pūtele, V. Skujiņa, A. Ščucka). V. Skujiņa dara zināmu, ka Eiropas Savienības institūcijās šis gads arī atzīts par terminoloģijas gadu un rudenī iecerēta konference.

 

1

Pirms standartizācijas vispārīgo terminu skatīšanas V. Skujiņa informē, ka saņemta A. Timuškas recenzija, kas tapusi, vērtējot papildināto terminu sarakstu (pirmā recenzija par sākotnējo sarakstu saņemta 05.12.2008.), taču tajā izteiktās piezīmes attiecas galvenokārt uz pareizrakstību (kas skar citvalodu terminus un skaidrojumus vai piezīmes), tādēļ sēdē tās nav jāskata.

Vārds tiek dots terminu saraksta autoram A. Lauzim. A. Lauzis atzīst, ka daži labojumi radušies darba gaitā, bet vairums laboto terminu ir 16.12.2008. sēdē atliktie termini (sk. saraksta 1. pielikumu). Papildus pievienoti būtiski standartizācijas termini (sk. saraksta 2. pielikumu).

Sēdes dalībnieki sāk skatīt labotos terminus. Izvēršas plašas debates par terminelementiem nosacīti obligāts un vispārobligāts (kas ietilpst terminos nosacīti obligāta prasība, nosacīti obligāts elements, vispārobligāta norāde, vispārobligāts elements). K. Timmermanis un J. G. Pommers pauž viedokli, ka terminelementa vispārobligāts vietā lietojams obligāts, jo tas ir bāzestermins, ko nevajag paplašināt. A. Lauzis šim viedoklis nepiekrīt, norādot, ka vispārobligāts ir tāds, kas atteicas uz visiem (jeb vispārēji obligāts). J. G. Pommers iebilst, argumentējot, ka vārds obligāts jau norāda, ka tas ir kas tāds, kas jāievēro visiem (arī krievu valodā lietots apzīmētājs обязательный), taču var būt dažādas atkāpes. V. Skujiņa pievērš uzmanību angļu valodas terminiem (optional requirement, optional element). I. Krieviņš min paralēles ar obligātajiem studiju priekšmetiem, kuru obligātuma atšķirības atklātos programmu salīdzinājumos, piem., ir vispārizglītojošie, vispārtehniskie u. tml. priekšmeti, kuru obligātums noteikts zinātnes nozares, universitātes, fakultātes vai institūta mērogā, turpretī citu priekšmetu obligātums ir spēkā tikai vienas (vai dažu) programmas (programmu) ietvaros; pretstatāmi «obligātās (ierobežotās) un brīvās izvēles» priekšmeti.

Vienošanās netiek panākta, tādēļ minētie 5 termini tiek atlikti.

Apspriežot terminu tiesiski saistošs standarts, A. Lauzis skaidro, ka tie ir standarti, kas ierakstīti kādā likumā. K. Timmermanis norāda uz zināmu pretrunīgumu, jo, kad standarts ierakstīts kādā likumā, tas jau ir kļuvis par obligātu. Tiek izteikts priekšlikums svītrot terminelementu tiesiski, atstājot saistošs standarts. I. Krieviņš izsaka šaubas, jo adjektīviem mandatory, binding, compulsory, obligatory u. c. angļu valodā ir nianses, ko latviešu valodā ar vienu vārdu nevar atveidot. Vēl tiek norādīts, ka arī angļu terminam regulation (sk. termina skaidrojumu) var būt vairākas nozīmes. Tā kā vienošanās netiek panākta, termins tiek atlikts.

 

Turpinot tiek apstiprināti termini apgalvojums; atbilstība uzdevumam; rokasgrāmata, vadonis; standartizācijas izstrādne. Pirms apstiprināšanas termini tiek apspriesti.

apgalvojums (a. statement, v. Angabe, fr. énoncé, kr. сообщение)

J. G. Pommers izrāda neizpratni, kāpēc latviešu valodas ekvivalents nevarētu būt ziņojums. A. Lauzis, aizstāvot piedāvāto terminu, argumentē, ka standartizācijas jomā terminu apgalvojums citur neizmanto, tādēļ tas der. V. Skujiņa piebilst, ka angļu-latviešu tulkojošajā vārdnīcā vārdam statement pirmajā nozīmē dots tulkojums apgalvojums. K. Timmermanis vēlas noskaidrot, vai krievu valodā uzrādīts īstais termins. A. Lauzis atbild apstiprinoši, resp., ka standartā tas ir.

 

atbilstība uzdevumam (a. fitness for purpose, v. Gebrauchstauglichkeit, fr. aptitude à l'emploi, kr. соответствие назначению)

I. Krieviņš norāda, ka praksē, tulkojot arī krievu назначение (kas pēc nozīmes atbilst angļu purpose), allaž bijušas grūtības, jo attiecīgās nozīmes izteikšanai latviešu valodā grūti atrast īsto (jēdzieniski trāpīgu un valodiski kontrastainu) vārdu.

 

rokasgrāmata, vadonis (a. Guide, v. Leitfaden, fr. Guide, kr. руководство)

A. Lauzis atkārtoti atzīst, ka termins vadonis attiecīgā jēdziena apzīmēšanai ir ļoti labs, un izsaka cerību, ka ar laiku tas varētu kļūt par pamatterminu.

 

standartizācijas izstrādne (a. standards project, v. Norm-Projekt, fr. projet de normalisation, kr. тема)

A. Lauzis norāda, ka vārds projekts latviešu valodā ir daudznozīmīgs, arī angļu draft tiek atveidots ar vārdu projekts (tas ir semantiski noslogots, tādēļ šajā gadījumā nebūtu vēlams). I. Krieviņš vēlas precizēt, vai vārdā izstrādne nav ietverta pabeigtības nozīme, un piebilst, ka piemērotāks būtu vārds, kurā ietverta nodoma, ieceres nozīme (jo jānosauc kas tāds, ko iecerēts īstenot nākotnē). Izvērtējot visus piedāvātos variantus (tēma, projekts, izstrādne), sēdes dalībnieki tomēr atbalsta terminu izstrādne.

 

Sēdes turpinājumā tiek skatīts problemātiskais angļu valodas termins state of the art, kas standartizācijas terminu sarakstā atveidots ar terminu sasniegtais tehniskais līmenis. A. Lauzis atgādina, ka termins state of the art ir daudznozīmīgs — tas apzīmē inovatīvas lietas, sasniegto līmeni/stāvokli u. c. Standartizācijas terminoloģijā izmantota pēdējā nozīme. A. Lauzis arī informē, ka U. Cerbulis apkopojis šī vārda dažādas nozīmes (kas gan vairāk aktuālas poligrāfijā), un ierosina šīs nozīmes definēt. Tiek izteikti citi priekšlikumi: tehnikas līmenis (K. Timmermanis), sasniegumu (vai sasniegtais) līmenis (J. G. Pommers, V. Skujiņa), tomēr tie netiek atbalstīti. A. Lauzis apņemas līdz nākamajai sēdei apkopot visas state of the art nozīmes. Termins tiek atlikts.

 

Sēdes dalībnieki sāk skatīt papildus pievienotos šķirkļus (saraksta 2. pielikums).

Tiek apstiprināti šādi latviešu valodas termini (ar citvalodu ekvivalentiem):

anketēšana; apstiprināšanas procedūra (Eiropas standarta projektam); bāzesdokuments; CEN/CENELEC aptauja; nacionālo standartu saskaņošana; normatīva norāde; formāls balsojums; pārņemšanas paziņojums; starptautiskais (ISO/IEC) standarts; tvērums, darbības lauks; vienpakāpes pieņemšanas procedūra. Termini publikācija un galīgais dokuments tiek nošķirti atsevišķos šķirkļos (attiecīgi vienojoties, ka jāizstrādā divas definīcijas).

Pirms apstiprināšanas termini tiek apspriesti.

apstiprināšanas procedūra (Eiropas standarta projektam) (a. approval, v. Annahme, fr. approbation, kr. утверждение)

V. Skujiņa jautā, vai nepieciešams terminelements procedūra, resp., vai nepietiek ar terminu apstiprināšana. A. Lauzis atbild, ka tā tiešām ir procedūra, kuras beigās apstiprināšana var arī nenotikt. J. Dolacis piebilst, ka šis ir jau ieviesies termins.

 

bāzesdokuments (a. reference document, v. Referenzdokument, fr. document de référence, kr. базовый документ)

Sēdes dalībnieki sākotnēji apšauba, vai terminelements bāzes- ir vispiemērotākais (angļu reference atveidošanai). J. Dolacis min, ka praksē tiek lietots arī termins references materiāls. K. Timmermanis atgādina, ka LZA TK rūpīgi spriedusi par angļu reference, kam atbilstoši nozīmēm piekārtoti vairāki latviešu valodas termini, viens no tiem — bāzes, un tas šajā gadījumā ir vispiemērotākais.

 

CEN/CENELEC aptauja (a. CEN/CENELEC enquiry, v. CEN/CENELEC-Umfrage, fr. enquête CEN/CENELEC, kr. опрос CEN/CENELEC)

Sākotnēji tiek apšaubīts, vai nepieciešams terminelements CEN/CENELEC. A. Lauzis uz jautājumu atbild apstiprinoši, jo tā ir specifiska aptauja.

 

nacionālo standartu saskaņošana (a. harmonization of national standards, v. Harmonisierung nationaler Normen, fr. harmonisation de normes nationales, kr. гармонизация национальных стандартов)

K. Timmermanis jautā, vai šajā gadījumā nevajag izvēlēties aizguvumu harmonizēšana, un norāda uz iespējamību, ka termins saskaņošana kādreiz būs vajadzīgs plašākas nozīmes izteikšanai (sal. ar kr. гармонизация, согласование — гармонизация kā paveids). A. Lauzis nepiekrīt, skaidrojot, ka latviešu valodā harmonizēšana tradicionāli attiecas uz iekšēju saskaņošanu. V. Skujiņa atgādina, ka par saskaņošanu jau lemts, apspriežot valodniecības terminus.

 

formālais balsojums (a. formal vote, v. formelle Abstimmung, fr. vote formel, kr. формальное голосование)

J. G. Pommers izsaka šaubas, vai oficiāls un formāls ir sinonīmi. Sēdes dalībnieki vienojas atstāt vienu no piedāvātajiem terminiem — formālais balsojums (izvēloties noteikto galotni), pieskaņojot attiecīgajam pedagoģijas terminam.

 

tvērums, darbības lauks (a. scope, v. Anwendungsbereich, fr. domaine d’application, kr. область применения)

K. Timmermanis jautā, vai piemērotāks nebūtu termins darbības joma? I. Krieviņš atgādina, ka termins tvērums (attiecībā uz jēdzieniem) ir piedāvāts arī terminzinātnes terminoloģijā, lai atveidotu angļu vārdu extension. A. Lauzis norāda, ka nekādu pretrunu nav, jo runa ir par to, ko aptver.

 

vienpakāpes pieņemšanas procedūra (a. Unique Acceptance Procedure (UAP), v. einstufige Annahmeverfahren (UAP), fr. procédure d’acceptation unique (UAP), kr. одноступенчатая процедура одобрения)

Sēdes dalībnieki vienojas, ka jāsvītro otrais krievu valodas termins особая процедура принятия, jo tas neatspoguļo apzīmējamo jēdzienu. I. Krieviņš piebilst, ka ISO standartos, kuri krievu valodā tulkoti, šķiet, bez terminoloģiskas rediģēšanas vai saskaņošanas, ir nereti nācies atklāt dažādas neprecizitātes.

 

No papildus pievienoto terminu saraksta tiek atlikts viens termins — drošuma standarts, jo tas saistās ar iepriekš minēto problēmu (a. drošums, drošība; a. safety, security utt.).

 

2

Sēdes beigu daļā V. Skujiņa iepazīstina ar jaunākajiem konsultāciju jautājumiem, uz kuriem tuvākajā laikā jārod atbildes, — angļu consulting atveide (programmas nosaukumā), angļu coach, coaching atveide. V. Skujiņa arī informē, ka no RPIVA studentes saņemta konsultācija par angļu terminu subjective well-being atveidi un, ņemot vērā tūrisma nozarē pieņemto terminu labjūte (a. wellness), ieteikts termins personiskā labjutība.

Sēdes dalībnieki tiek aicināti izteikt viedokli par terminu atjaunojamie resursi (kuram kā sinonīmi praksē tiek lietoti arī termini neizsīkstošie resursi un reģeneratīvie resursi). K. Timmermanis norāda, ka LZA TK savu viedokli ir paudusi, apstiprinot terminu atjaunīgie resursi (kas atbilst izsakāmajai nozīmei) un pie šī lēmuma arī jāpaliek. Pārējie sēdes dalībnieki atbalsta K. Timmermaņa viedokli, norādot, ka lēmums nav jāpārskata.

 

Sēde beidzas plkst. 15.40
Sēdes vadītāja /V. Skujiņa/
Sēdes protokoliste /A. Ščucka/