LZA TK protokols Nr. 4/1094 (09.06.2009.)

Sēde notiek 2009. gada 9. jūnijā LZA Senāta sēžu zālē
Sēde sākas plkst. 14.00
Sēdē piedalās 15 dalībnieki
Sēdi vada Valentīna Skujiņa
Protokolē Anita Ščucka

 

Darba kārtībā:

1. Primātu nosaukumu izskatīšana iespējamai apstiprināšanai.
2. Konsultāciju jautājumi.
3. Dažādi.

Par neierašanos uz sēdi ziņojuši J. G. Pommers un M. Dunska.

 

V. Skujiņa, atklājot sēdi, teic, ka šī ir pēdējā sēde, kas tiek rīkota pirmajā pusgadā, proti, līdz 2009. gada jūlijam (otrā pusgada sēdes atsāksies septembrī). Sēdes vadītāja arī atgādina, ka neatrisināts palicis jautājums par drošības terminiem — līdz augusta vidum norādītajām personām jāsagatavo un jāiesūta savi priekšlikumi.

V. Skujiņa min jautājumu par zinātnisko grādu nosaukumu saīsinājumiem (kas pirms sēdes izsūtīts pa e-pastu). To šajā sēdē nav paredzēts skatīt. V. Skujiņa sēdes dalībniekus vien informē, ka LZA TK šo jautājumu nerisinās (ar to nodarbojas Latvijas Zinātnes padomes (LZP) darba grupa), bet LZA TK vadība apņēmusies apjautāt terminologus par to, kāda ir zinātnisko grādu nosaukumu saīsināto apzīmējumu veidošanas prakse dažādās ārvalstīs. M. Baltiņš atgādina, ka ir pieejama E. Dunsdorfa rediģētā grāmata «Latvian graduates of universities and colleges in the free world, 1945-1975 («Akadēmisko mācībiestāžu absolventi, 1945–1975») (Melburna, 1978), kurā apkopoti daudzi zinātnisko grādu nosaukumu saīsinātie apzīmējumi (galvenokārt no anglofonajām zemēm, par laiku no 1945. gada līdz 1975. gadam). Papildinot M. Baltiņš teic, ka mēs katrs zinām tikai nelielu fragmentu no visas sistēmas, tādēļ nav iespējams izdarīt korektus visaptverošus secinājumus. K. Timmermanis atzīst, ka augstskolās ļoti svarīgs jautājums ir arī maģistru un bakalauru grādu nosaukumi. V. Skujiņa, beidzot šī jautājuma iztirzāšanu, atkārtoti uzsver, ka to kārto LZP darba grupa, bet par saīsinājumiem Mg. un Bc. jau rakstīts «TJ» 9. nr.

 

1

Uzsākot primātu nosaukumu saraksta skatīšanu, V. Skujiņa atzīst, ka saraksts tiek vērtēts tāpat kā visi līdzšinējie terminu saraksti, atšķirība vien tā, ka šogad nav piešķirts finansējums autoru un recenzentu atalgošanai, tādēļ autoriem šis darbs bijis jāveic bez atlīdzības un oficiālo recenzentu šoreiz arī nav. V. Skujiņa pateicas A. Lauzim, kurš fiksējis galvenos problēmjautājumus, kā arī O. Bušam, kurš rūpīgi pārbaudījis īpašvārdu pareizrakstību.

Vārds tiek dots darba grupas vadītājai Aili Marnicai. A. Marnica vispirms izsaka lielu pateicību par komentāriem un iebildumiem, jo tie būs noderīgi saraksta pilnveidošanā. V. Skujiņa aicina sēdes dalībniekus uzdot jautājumus, ja tādi ir. M. Baltiņš jautā, vai, veidojot dzimtu nosaukumus, darba grupa par pamatu ņēmusi angļu vai latīņu valodu, vai arī tie atveidoti pēc tradīcijas? A. Marnica teic, ka tradīcijas ievērošana vairāk attiecas uz sugu nosaukumiem, bet dzimtu nosaukumu gadījumā darba grupa mēģinājusi izvēlēties vieglāk saprotamo (proti, par galveno atzīts saprotamības princips). O. Bušs vēlas noskaidrot, no kāda avota ņemtas krievu valodas nosaukumu atbilsmes, vai varbūt tās ir pašu veidotas? A. Marnica norāda, ka izmantota E. P. Frīdmaņa grāmata par primātiem (Фридман Э. П. Приматы: Современные полуобезьяны, обезьяны и человек), kā arī daudzas citas grāmatas, kas augstskolās tiek izmantotas kā mācību literatūra. O. Bušs piebilst, ka šāds jautājums radies tādēļ, ka arī krievu valodā īpašvārdu rakstībā konstatētas kļūdas. V. Skujiņa atgādina, ka TK nav atbildīga par citvalodu terminiem, galvenais — ievadā minēt avotus, no kādiem tie ņemti.

Sēdes turpinājumā tiek skatīti konkrētie problēmjautājumi, kas skar primātu nosaukumu izveidi.

1. Par ģenitīva izmantošanu dzimtu, apakšdzimtu un virsdzimtu nosaukumos, papildus minot arī nomenklatūras vārdu (piem., mērkaķu virsdzimta, nevis mērkaķi)

A. Amoliņš atbalsta saraksta veidotāju pieeju — izmantot nominatīvu, jo pirmajā ailē jau uzrādīts taksons, resp., nomenklatūras vārds (attiecīgi: dzimta, apakšdzimta u. tml.). Arī M. Baltiņš piekrīt, ka nominatīvs pārpratumus nerada. A. Marnica apstiprinoši teic, ka pirmajai ailei, kurā rakstīts taksons, citādi zūd jēga; ja nosaukums tiek rakstīts tekstā, tad, protams, izmantojama ģenitīva forma. A. Lauzis iebilst, norādot, ka arī tabulā rakstījums nominatīvā nav pieņemams. A. Marnica norāda, ka ir atšķirīgi gadījumi: piem., nosaukumu šaurdeguna pērtiķi var lietot arī bez taksona, savukārt mērkaķi ir virsdzimta, tādēļ taksons jālieto (bet, rakstot abās ailēs, tas atkārtosies). Sēdes dalībnieki vienojas taksonu pierakstīt tikai tajos gadījumos, kad nosaukums bez taksona būtu pārprotams.

 

2. Par lielā sākumburta lietošanu sugasvārdu pierakstā

A. Lauzis aizstāv viedokli, ka sugasjēdzienu apzīmējumiem vajadzētu izmantot mazo sākumburtu. Tiek izteikts minējums, ka augstākos taksonus (dzimta, virsdzimta, apakšdzimta, kārta) raksta ar lielo sākumburtu, savukārt pārējos (ģints, suga) — ar mazo. E. Vimba diskusijas gaitā tomēr atzīst, ka graudzāļu dzimtu nosaukumi tiek rakstīti ar mazo (pēc analoģijas arī, piem., mērkaķu dzimta, vajadzētu rakstīt ar mazo). A. Lauzis uzsver: lai lietotājam nerastos pārpratumi, sarakstā nosaukumi jādod ar mazo sākumburtu (izņemot gadījumus, ja nosaukums sākas ar kādu īpašvārdu), un piebilst, ka arī enciklopēdijās visi šķirkļi (sugasjēdzienu gadījumā) tiek sākti ar mazo burtu. A. Marnica atzīst: ja saskaņā ar latviešu valodas pareizrakstības normām rakstāms mazais sākumburts, iebildumu nav. M. Baltiņš gan teic, ka sarakstā varētu atstāt arī lielos sākumburtus un ievadā paskaidrot, kādos gadījumos tie lietojami arī tekstā. O. Bušs atbalsta pretējo viedokli, ka sugasvārdi rakstāmi ar mazo sākumburtu (arī sarakstos). I. Pūtele un V. Skujiņa norāda, ka LZA Terminoloģijas komisijā jau skatīti dažādi zooloģijas terminu saraksti (piem., putnu nosaukumi), tāpēc primātu nosaukumu saraksts jāsaskaņo ar citiem.

Sēdes dalībnieki vienojas, ka sugu un ģinšu nosaukumi rakstāmi ar mazo sākumburtu, augstāku taksonu nosaukumu rakstība jāsaskaņo ar līdzšinējo LZA TK praksi.

 

3. Lokāmība

A. Lauzis iesūtītajā materiālā norādījis, ka daudzos gadījumos, kad svešvārdiem latviešu valodā piešķirtas lokāmās galotnes, saraksta autori izvēlējušies nelokāmās galotnes, saglabājot oriģinālformu. V. Skujiņa saraksta veidotājiem jautā, vai varētu pāriet uz lokāmo formu? A. Marnica paskaidro, ka darba grupā panākta vienošanās attiecīgos vārdus aizgūt, atstājot gala patskani (kas nav galotne, un, to atmetot un aizstājot, tiek nodalīts vārda celma burts). A. Lauzis norāda, ka šobrīdējā tendence ir nelokāmos vārdus padarīt lokāmus, lai tos varētu vieglāk iekļaut teikumā un lai nerastos pārpratumi, kādi rodas galotņu sakritības dēļ (nelokāmās galotnes -i un -u sakrīt ar lokāmo vārdu galotnēm attiecīgos locījumos). V. Skujiņa apstiprina, ka praksē nelokāmie vārdi bieži vien kļūst lokāmi, piem., vietvārds Soči (kas sākotnēji bijis nelokāms vārds, bet, -i uztverot kā lokāma vārda daudzskaitļa nominatīva galotni, valodas lietotāji šo vārdu padarījuši lokāmu). A. Marnica ierosina attiecībā uz primātu nosaukumiem pieņemt vienu principu visiem gadījumiem: vai nu atstāt visus nelokāmus, vai visus pārveidot par lokāmiem (vārdnīcu materiāls rāda, ka ir dažādība).

Sēdes dalībnieki apspriež dažus konkrētus gadījumus, piem., ka, aizgūstot vārdu titi, lokāmā forma varētu būt titijs (nevis «tits»). A. Marnica ierosina valodniekiem piedāvāt iespējamos atveides variantus, un nozares speciālisti pēc tam varētu izvēlēties, bet kategoriski iebilst pret automātisku pēdējā burta aizstāšanu ar lokāmu galotni. V. Skujiņa atzīst: ja kāda vārda atveidē jau nostiprinājusies tradīcija, tad nevajadzētu mainīt, savukārt jaunu aizguvumu gadījumā var izvēlēties (ja nelokāmā forma varētu radīt neērtības, tad priekšroku dot lokāmajai formai). Debašu noslēgumā V. Skujiņa atzīst, ka jāizveido nelokāmo primātu nosaukumu saraksts un jāizvērtē līdzšinējā prakse to atveidē (vai šādas prakses trūkums, un attiecīgi — jāizvēlas piemērotākā forma).

 

4. Salikteņi

Neatbalstot A. Lauža priekšlikumu salikteņus darināt visos gadījumos, kad nosaukumā izmantots dzīvnieka pielīdzinājums citam dzīvniekam vai vispār objektam, A. Marnica norāda, ka jāievēro binārās nomenklatūras princips (sugas nosaukums tiek veidots no divām daļām, un viena no tām — ģints nosaukums), tādēļ salikteni darināt visos gadījumos nav iespējams, jo ģints nosaukumam jāpaliek atsevišķi (piem., ģints ir paviāni, bet suga — lāču paviāns). A. Lauzis, ņemot vērā paskaidrojumu, atzīst, ka attiecīgos gadījumos binārā nomenklatūra, protams, jāievēro. E. Vimba piebilst, ka arī augu sugu nosaukumu veidošanā tendences darināt salikteni nav (piem., suņu vijolīte).

 

5. Dažādi labojumi

No ieteiktajiem labojumiem tiek pieņemti šādi:

• defiskopu vau-vau rakstīt slīprakstā (tādējādi uzsverot, ka tas ir pārcēlums no citas valodas); slīprakstu nelietojot, defise nav rakstāma: vauvau;

• izvēloties starp variantiem gelada un dželada, par pamatu ņemt latīņu valodu, proti, priekšroku dot formai gelada.

 

 

Tiek apspriests arī jautājums par hominīdiem un hominoīdiem. Sarakstā doto virsdzimtas Hominoidea latvisko terminu augstākie šaurdeguna pērtiķi jeb hominoīdi nolemj papildināt ar vārdu cilvēks — tātad augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks jeb hominoīdi. (Par terminu hominīdi un hominoīdi izpratni sk. tabulas piezīmēs.)

Sēdē tiek apspriesta arī Eiropas Padomes Regula Nr. 338/97, kurā ietverti latviskie primātu nosaukumi.

 

 

Beidzot debates, M. Baltiņš, kā arī citi sēdes dalībnieki, izsaka atzinību saraksta izstrādātājiem, jo ir aptverts viss materiāls, nevis atsevišķas sugas. A. Marnica teic, ka praksē nosaukumu atveidē vērojama liela dažādība, tādēļ bijusi vēlēšanās sakārtot.

 

Sēdes dalībnieki, atzīstot, ka sarakstā jāiestrādā visi nepieciešamie labojumi, arī īpašvārdu atveidojumos (to pārbaudīt uzticēts O. Bušam), balso par primātu nosaukumu saraksta apstiprināšanu:

visi balsstiesīgie sēdes dalībnieki balso «par» saraksta apstiprināšanu («pret» — nav, «atturas» — nav).

 

2

Īsi tiek apspriesta angļu termina generics atveide latviešu valodā. V. Skujiņa min, ka to varētu atveidot kā ģenērikas. M. Baltiņš iebilst, norādot, ka praksē tiek lietots termins ģenēriskie medikamenti (ņemot vērā tiesisko stāvokli, iespējams, varētu būt arī nosaukums patentbrīvie medikamenti).

Tāpat īsi tiek minēta terminu inženierija, tehnoloģija izpratne (jautājums aktualizējies saistībā ar konsultāciju par studiju kursa nosaukumu). M. Baltiņš, runājot par vārdu tehnoloģija, atgādina, ka par šo vārdu referējis un rakstījis J. Baldunčiks, norādot, ka angļu technology ir viltusdraugs (daudzos gadījumos vārds tehnoloģija kļūdaini tiek lietots nozīmēs, kādas ir angļu valodas vārdam technology). A. Lauzis min, ka angļu engineer saistīts ar aktīvu darbību (‘projektēt, konstruēt, radīt’ u. tml.).

 

V. Skujiņa informē sēdes dalībniekus, ka nākamā LZA TK sēde notiks rudenī un vēl sekmes terminoloģijas kopšanā.

 

Sēde beidzas plkst. 15.50
Sēdes vadītāja /V. Skujiņa/
Sēdes protokoliste /A. Ščucka/