LZA TK protokols Nr. 5/1107 (08.11.2011.)

Sēde notiek 2011. gada 8. novembrī LZA Senāta sēžu zālē
Sēde sākas plkst. 14.00
Sēdē piedalās 14 dalībnieki (10 no tiem — ar balsstiesībām) (2 balsojumi e-pastā)
Sēdi vada Valentīna SkujiņaProtokolē Linda Kurmiņa

 

Darba kārtībā:

1. LZA TK Bibliotēkzinātnes, bibliogrāfijas, grāmatzinātnes un informācijas zinātnes (BBG&IZ) terminoloģijas apakškomisijas (TAK) jaunās vadības un personālsastāva apstiprināšana.
2. Konsultācijas (šampinjoni/atmatenes; ātrais badmintons, zib[bad]mintons, vingrums; hardware-in-the-loop configuration (cilpsavienojuma konfigurācija?), termination resistor (galarezistors?); u. c.).
3. Dažādi.

Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojuši J. Borzovs, J. Krastiņš, A. Lauzis, I. Migla, U. Cerbulis, O. Bušs un telefonsarunā — U. Švinks.

 

1

V. Skujiņa aicina pievērsties pirmajam darba kārtības jautājumam, kas saistīts ar LZA TK kādreizējās Bibliotēkzinātnes, bibliogrāfijas, grāmatzinātnes un informācijas zinātnes terminoloģijas apakškomisijas sastāva pārskatīšanu un atjaunināšanu. Priekšsēdētāja informē, ka LZA TK ir saņēmusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktora A. Vilka kunga parakstītu vēstuli (sk. pielikumā), kurā lūgts LZA TK apstiprināt apakškomisijas vadību: TAK priekšsēdētājas statusā — I. Virbuli, TAK sekretāres statusā — I. Kazāku.

Pirms sēdes tika nosūtīts apakškomisijas jaunās vadības un personālsastāva saraksts, pret kuru nekādi iebildumi nav saņemti, tādēļ V. Skujiņa aicina balsot par apakškomisijas jauno vadību un personālsastāvu.

«par» 10

«pret» nav

«atturas» nav

V. Skujiņa komentē atjauninātās apakškomisijas nosaukuma maiņu. «Terminoloģijas Jaunumu» 13. nr. lasāms līdzšinējais garais nosaukums «Bibliotēkzinātnes, bibliogrāfijas, grāmatzinātnes un informācijas zinātnes terminoloģijas apakškomisija». Lai to īsinātu, apakškomisija iecerējusi jaunu nosaukumu — «Informācijas un dokumentācijas terminoloģijas apakškomisija».

K. Timmermanim šis nosaukums raisījis šaubas, jo 1) ir zināma jau ļoti stabila informācijas apakškomisija, vai šī būs otra?; 2) ja nosaukumā lieto «informācijas un dokumentācijas», tas ietver ļoti daudz (Ministru kabineta dokumenti, pašvaldību dokumenti utt.), nosaukumu vajadzētu šaurāku. Ir priekšlikums nosaukuma sākumā pievienot vārdu «bibliotēkas».

Tiek dots vārds apakškomisijas priekšsēdētājai I. Virbulei, kura informē, ka apakškomisijas jaunajā sastāvā ir iekļauti arī pārstāvji no arhīviem, jo viņiem nav pašiem savas apakškomisijas. Jaunais nosaukums «Informācijas un dokumentācijas terminoloģijas apakškomisija» izvēlēts tādēļ, ka tas ietver gan bibliotēkas, gan arhīvu jomu. Bez tam arhīviem ir daudz dokumentu, kas saistīti ar Ministru kabineta noteikumu terminiem.

E. Cauna precizē, ka viņa apakškomisiju sauc «Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija», kas saistīta ar datortehniku un datorzinātni, nodarbojas ar informācijas zinātni. E. Cauna norāda, ka ISO standartos apzīmējumā «information and documentation» ietilpst viss, ar ko saistīta šīs apakškomisijas pārstāvju darbība. Bez tam, E. Cauna izsaka cerību sastrādāties ar jauno apakškomisiju, jo ir saskāries ar ISO standartu tulkojumiem, kas ir šīs apakškomisijas pārstāvju rīcībā un atzīst, ka tie ir labi.

V. Skujiņa atgādina, ka LZA TK noteikumi neparedz apstiprināt apakškomisijas nosaukumu. Ir jāapstiprina nolikums, tajā var tematiski ierobežot to, ko aptver šis nosaukums. Arī E. Cauna tam piekrīt.

Sēdes turpinājumā E. Cauna ierosina izskatīt «Latvijas Zinātnes padomes Zinātņu nozaru un apakšnozaru saraksta» 8., 18. un 22. punktu, kurā vārds komunikācija nepamatoti lietots daudzskaitļa formā. Pavisam skaidrs ir tas, ka 22. punktā jābūt vienskaitlim — komunikācijas zinātne, tāpat arī komunikācijas teorija, komunikācijas psiholoģija un ētika. E. Cauna pamato, ka daudzskaitlī komunikācijas ir, piemēram, ceļi, cauruļvadi, bet vienskaitlī komunikācija ir saziņas, sakaru akts. Tomēr ir gadījumi, kad to grūti nodalīt un rodas juceklis.

8. punktā telekomunikācijas E. Cauna ierosina labāk atstāt daudzskaitlī kā tas ir šobrīd (sk. protokola pielikumā). Par 8.5. punktu E. Cauna jautā: vai tie ir elektrosakari, elektronsakari vai elektroniskie sakari? Šeit var būt pārpratums.

A. Blinkena jautā, vai 18.3. punktā E-Studijas aiz defises burtam s jābūt lielam? E. Cauna iesaka to labot uz mazo.

Sēdes turpinājumā norisinās diskusijas par terminu komunikācija. K. Timmermanis norāda, ka komunikāciju līnijas ir sakari, elektrība, gāze utt., un jautā, cik mēs esam tiesīgi ūdensvadu saukt par komunikāciju, ja blakus tam noliek saziņu. Savukārt A. Blinkena iebilst, ka kopīgais abstraktais paliek termins komunikācija, vai tas būtu ūdensvads vai saziņa. E. Cauna pret to iebilst.

V. Skujiņa lūdz atgriezties pie darba kārtībā paredzētajiem jautājumiem, jo šis ir pavisam cits jautājums, kam būtu jāizstrādā definīcija un kas būtu īpaši jāsagatavo un jāapspriež citā reizē.

 

2

Konsultāciju jautājumi ir saistīti ar dažādām nozarēm.

 

Šampinjoni/atmatenes

V. Skujiņa ziņo, ka pirmā konsultācija saistīta ar sēņu nosaukumiem. LZA TK pārsūtījumā no Saeimas kancelejas ir saņēmusi S. Lavrinoviča vēstuli, kurā ierosināts atteikties no vārda šampinjons un palikt tikai pie termina atmatene. V. Skujiņa lūdz E. Vimbu izteikties par šo jautājumu.

E Vimba norāda, ka viņu pārsteidz S. Lavrinoviča kunga vēstule, jo tas ir pārāk sīks jautājuma, lai par to rakstītu Saeimai. Tas vairāk ir valodas kultūras jautājums. Zinātnieki šodien lieto terminu atmatene tikai šai ģintij. Pagaidām ir minētas 16 atmateņu sugas. S. Lavrinoviča kunga vēstulē ir ierosināts šo nosaukumu nomainīt, bet, kas to uzraudzīs?

E. Cauna piebilst, ka daudzos avotos vārdi šampinjoni un atmatenes tiek lietoti kā sinonīmi.

V. Skujiņa jautā, vai šampinjoni ir tikai dārza atmatenes? E. Vimba atbild, ka nē — šampinjoni ir visas atmatenes: ir dārza šampinjoni, pilsētas šampinjoni utt.

V. Skujiņa ziņo, ka sazinājusies ar J. Baldunčiku un uzzinājusi, ka vārds šampinjons, iespējams, pirmo reizi parādījies 1851. gada pavārgrāmatā.

  

a. Speed Badminton

latv. ātrais badmintons, zib[bad]mintons

V. Skujiņa min jau iepriekš izteiktos priekšlikumus: ātrais badmintons, ātrbadmintons, spīdbadmintons, spīdbumba, ātrbumba.

K. Timmermanis, A. Blinkena un E. Cauna iesaka ātrais badmintons vai ātrbadmintons. Spīd- neder, ir pārprotams.

V. Skujiņa ierosina pirmajā vietā likt vārdkopu ātrais badmintons un tad salikteni ātrbadmintons.

I. Virbule jautā, vai cilvēki sapratīs, ko vārdi ātrais badmintons vai ātrbadmintons īsti nozīmē? K. Timmermanis norāda, ka tas ir termins un ir jāsaprot, ko tas nozīmē. Tomēr, ja tiks lietota arī vārdkopa, tad var rasties neskaidrības. K. Timmermanis un E. Cauna atzīst, ka saliktenis ātrbadmintons ir pieņemamāks termins.

A. Blinkena iesaka terminu zibbadmintons, tomēr K. Timmermanis to noraida, jo divi b blakus ir neskanīgi.

Tiek balsots par terminu ātrbadmintons.

«par» 7

«pret» nav

«atturas» 4

Tiek izteikta piebilde, ka vārddaļu -mintons var lietot, bet ir jāsaprot, ka var veidoties konotācija ar citu vārdu, kas savukārt var pavērst nosaukumu komiskā virzienā un tas nebūtu labi.

  

Vingrums

V. Skujiņa iepazīstina ar LZA TK saņemto konsultācijas vēstules tekstu, kurā jautāts, vai fitnesa kluba vietā nebūtu obligāti jālieto LZA TK pieņemtais vingruma klubs?

A. Blinkena norāda, ka termins vingrums jau ir ceļā uz oficiālu statusu. Fitness noteikti nebūtu jālieto. E. Cauna norāda, ka oficiāli šis termins pieņemts ir, bet netiek lietots.

V. Skujiņa skaidro, ka tad, kad tika meklēts iespējamais variants vārda fitnesa klubs vietā, tika meklētas atbilsmes angļu terminam fit, tāpēc kā vairāk piemērots ieteikts vingrums.

K. Timmermanis, V. Skujiņa un I. Krieviņš norāda, ka LZA TK uzdevums ir ieteikt vēlamāko lietojumu un pieņemt terminus. Par apstiprināto terminu ieviešanu atbildīgas institūcijas, kuras attiecīgo terminu nelieto.

  

Hardware-in-the-loop configuration (cilpsavienojuma konfigurācija?)

Termination resistor (galarezistors?)

V. Skujiņa norāda, ka šis jautājums ir sarežģīts un vairāk attiecas uz teksta tulkošanu, nevis termina izvēli, tādēļ lūdz izteikties, ja kādam ir priekšlikumi, ja ne, tad šis jautājums tiek atlikts.

E. Cauna piedāvā šo jautājumu izskatīt savā apakškomisijā un norāda, ka savas apakškomisijas ietvaros elektroniski ir izsūtījis šos terminus apspriedei. Par terminu hardware-in-the-loop configuration nav ienākuši priekšlikumi, bet par terminu termination resistor saņemti daži priekšlikumi, piemēram, slodzes pretestība, tomēr tas nesaskan ar dažām citām valodām, piemēram, ar krievu valodu. Šie termini vēl jāprecizē.

  

Koučs, koučings

V. Skujiņa ziņo, ka pirmo reizi šis jautājums saņemts jau vasaras sākumā. Pašreizējais priekšlikums: «koučs»— izaugsmes treneris

«koučings» — izaugsmes veicināšana.

Notiek diskusijas par to, ko šis termins īsti nozīmē. E. Cauna norāda, ka šī persona nodarbojas ar izaugsmes veicināšanu. I. Pūtele piebilst, ka tas notiek iedvesmojot, piemēram, «Tu to vari!». Tas ir psihologs, kas sekmē izaugsmi.

M. Dunska piedāvā terminu izaugsmes treneris. E. Cauna iebilst, jo vārdam izaugsmes ir patosa pieskaņa. Tomēr vārdu koučings nevar paturēt un pielāgot latviešu valodai, jo tas ir pārāk griezīgs. V. Skujiņa piebilst, ka, lietojot vārdu izaugsme konkrēta termina funkcijā, patoss drīz zudīs. E. Cauna atbalsta šo domu.

K. Timmermanis piedāvā lietot vienkārši veicinātājs, tomēr pret šo terminu ir iebildumi.

Tiek atzīts, ka «koučs» latviski neder. Sportā tas ir treneris un to stabili lieto sporta praksē.

Izskan priekšlikums veidot aptauju, lai cilvēki iesūta savus priekšlikumus.

  

Operations & Technology

J.G. Pommers norāda, ka šajā gadījumā būtu precīzi jāzina, kas ar šo terminu domāts, lai varētu to atveidot latviešu valodā.

 

3

E. Cauna informē, ka vai nu šī gada beigās vai nākamā gada pašā sākumā «Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijai» notiks jau 400. sēde. Lielā mērā par veiksmīgo darbošanos pateicība pienākas apakškomisijas zinātniskajai sekretārei I. Ilziņai, kas vienmēr sagatavo visus materiālus, protokolus utt. Savukārt J. Borzovs kā speciālo kursu studentiem izveidojis piedalīšanos apakškomisijas sēdēs. E. Cauna izsaka viedokli, ka visiem studentiem būtu jāpasniedz terminoloģijas kursi, kur stāstītu par aizguvumiem, salikteņiem, ko lietot un ko nelietot utt.

I. Krieviņš norāda, ka ir neiespējami prasīt, lai tehniskās zinātnēs katrā augstskolā būtu lekciju kurss par terminoloģiju, tomēr var rīkot, piemēram, atsevišķus seminārus.

E. Cauna piebilst, ka apakškomisija laiku pa laikam aicina uz sarunu žurnālistus, ar kuriem pārrunā terminus, kas nav īsti izplatījušies sabiedrībā.

  

Sēde beidzas plkst. 15.32.
Sēdes vadītāja                         /V. Skujiņa/
Sēdes protokoliste                  /L. Kurmiņa/