LZA TK protokols Nr. 1/1103 (08.02.2011.)

Sēde notiek 2011. gada 8. februārī plkst. 14.00
Sēdē piedalās 18 dalībnieki
Sēdi vada Valentīna Skujiņa
Protokolē Iveta Pūtele

 

 Darba kārtībā:

1. Ar zinātniska pētījuma kvalitāti saistītas terminu kopas (A. Lauža izstrādnes variantā) — sk. pielikumā;
2. Dažādi (konsultācijas par «piena izstrādājums», «wobbler» u. c.).

 

1

V. Skujiņa iepazīstina ar sēdes darba kārtību, raksturo izskatāmo materiālu, kas atšķiras no parasti TK izskatītajiem, tāpēc pieņemtajiem terminiem ir ieteikuma raksturs. Šajā materiālā galvenais — lai vienotos par latviešu un angļu valodas terminu savstarpējām atbilsmēm.

Sēdē piedalās divas autores no 12 autoru kolektīva — Kristīne Mārtinsone no Rīgas Stradiņa universitātes un Anita Pipere no Daugavpils Universitātes. Tiek dots vārds autorēm. Autores informē, ka Latvijas augstskolu autoru kolektīvs ir sarakstījis grāmatu «Ievads pētniecībā». Rakstot grāmatu, atklājās problēma, ka kvantitatīvajā stratēģijā, kas Latvijā ir pazīstamāka, viena un tā paša jēdziena nosaukšanai dažādi autori lieto atšķirīgus terminus. Kvalitatīvā stratēģija Latvijā ienākusi nesen un tās terminoloģija nav izstrādāta. Šajā grāmatā mēģināts ieviest konsekventu pētījuma kvalitātes stipruma terminu lietojumu. Pamatā ir 1985. gadā izstrādātā un angļu valodā visbiežāk izmantotā Linkolna un Gabas sistēma.

V. Skujiņa informē, ka, sēdē aplūkojot terminus, pamatā tiks ņemti A. Lauža atsauksmē atlasītie termini, kas tika izsūtīti sēdes dalībniekiem. Ir saņemtas trīs kolēģu atsauksmes. Sēdē apspriedīs terminus, par kuriem ir piezīmes.

K. Timmermanis iebilst, ka nav pamatdokumenta, tāpēc nevar spriest par kontekstu. 1979. gadā jau izdota J. G. Pommera grāmata «Ievads pētniecībā». Jau ir nostabilizējusies terminoloģija, kas atšķiras no šī materiāla. Varētu esošo terminoloģiju papildināt ar ES standartu terminoloģiju, bet šajā grāmatā ietverto viena amerikāņu autora  viedokli nevar apstiprināt par visiem letojamu terminoloģiju. Kāpēc termina zinātniskums  vietā lietots zinātniskais stiprums.

M. Baltiņš piebilst, ka termins zinātniskais stiprums, iespējams, lietojams dažādās sistēmās.

Komisijas locekļiem ir iebildumi, ka materiālā nav oriģinālā darba definīciju un atbilstošo citu valodu (vācu, krievu) terminu.

V. Skujiņa piebilst, ka šajā materiālā ir atbilstības ar angļu valodu, var ieteikt autorēm veidot vārdnīcu, pievienojot citas valodas.

K. Mārtinsone paskaidro, ka termins zinātniskais stiprums izmantots, lai kvantitatīvās un kvalitatīvās pētniecības kritēriji būtu salīdzināmi.

M. Rozīte norāda, ka ir būtiski vienoties par šo terminu lietojumu, jo ārzemju žurnālos, kuros publicējas arī mūsu zinātnieki, ir šie kritēriji un attiecīgie jēdzieni ir plaši izmantoti, tāpēc ir jābūt atbilstošajiem latviešu terminiem.

K. Mārtinsone skaidro, ka šī ir pirmā grāmata, kur apskatīta kvalitatīvā un kvantitatīvā metodoloģija, to izmatos studenti un pasniedzēji, tāpēc būtu labi, ja ši terminoloģija būtu salāgota.

M. Baltiņš norāda, ka šo terminoloģiju būtu jāattiecina uz sociālajām zinātnēm, jo citās nozarēs daudzus no šiem terminiem lieto atšķirīgi. Virsrakstā jādiferncē pētniecības sfēra — sociālās zinātnes.

Sāk spriest konkrētos terminus, kas izkārtoti trīs sadaļās.

 

1. sadaļa Zinātniskā stipruma kritēriji zinātniskajā pētījumā

patiesīgums (angl. truth-value)

Izraisās diskusija, vai tas ir pētījuma objekts vai dalībnieks. Ekonomikā lieto «objekts», medicīnā — arī «dalībnieks». Norāda, ka definīcijā vārds «dzīve» jāaizstāj ar ko citu. K. Timmermanis un J. G. Pommers norāda, ka patiesīgums līdz šim lietots citā nozīmē. R. Karnīte ieteic terminu patiesums.

Nolemj terminu labot uz patiesums.

 

pielietojamība (angl. applicability)

Izvēršas diskusija, kurš termins būtu labāks — lietojamība vai piemērojamība. M. Baltiņš norāda, termins piemērojamība ir abstraktāks un plašāk izmatojams.

K. Mārtinsone atzīst, praksē jau lietots lietojamība, bet iespējams, ka piemērojamība saturiski ir precīzāks un ierosina atsāt abus terminus — lietojamība, piemērojamība.

V. Skujiņa norāda, ka ir nozīmes nianses, tāpēc termini jātdala ar semikolu — lietojamība; piemērojamība.

 

konsekvence (angl. consistency)

A. Lauzis ieteicis labot uz konsekventums.

J. G. Pommers iebilst, ka termins konsekvence latviešu valodā lietota dažādās nozīmēs, bet parastā nozīme ir ‘noteiktība’. Ja tas attiecas uz apjomu, ko var atkārtot, tā ir atkārtojamība.

R. Karnīte norāda, ka consistency ir ‘nepretrunīgums, saskaņotība’.

M. Baltiņš norāda, ka konsekvence ir tipisks tulkotāja viltus draugs. Labāk būtu — saskaņotība.

J. Borzovs iebilst, ka tas nesaskan ar termin aprakstu, kur ir runa par atkārtojamību.

K. Mārtinsone precizē, ka tas ir virsjēdziens gan kvalitatīvajam, gan kvantitatīvajam dalījumam.

Atkal izraisās diskusija par to, ka ir jau nostabilizējusies terminoloģija, ko daudzus gadus lieto, kāpēc kaut kas jāmaina. Tiek uzsvērts, ka jāredz definīcija angļu valodā, lai būtu saprotamāks, kas tas ir. Iesaka arī terminu nepretrunīgums.

V. Skujiņa ierosina divus variantus — 1) pieņemt abus terminus ar semikolu: atkārtojamība; nepretrunīgums, 2) atlikt, lai izpētītu angļu valodas definīciju.

Nolemj atlikt.

 

2. sadaļa Zinātniskā stipruma kritēriji kvantitatīvajā stratēģijā

drošums (angl. reliability)

J. G. Pommers iebilst, ka neder šāda definīcija.

M. Baltiņš norāda, ka 55. terminu biļetenā nav angļu valodas, bet ir atbilstošais latviešu valodas termins — noturība.

R. Karnīte atzīst, ka, runājot par zinātni, termins drošums ir neskaidrs.

Autores atzīst, ka termins noturība ir precīzāks.

J. G. Pommers iebilst, ka eksperimentālajā plānošanā lieto terminu drošums.

M. Dunska norāda, ka sociālajās zinātnēs tādu eksperimentu nav, tāpēc tur labāk der noturība.

Autores skaidro, ka termins drošums izvēlēts tāpēc, ka tāds praksē jau lietots, bet noturība ir precīzāks. Rezultāti ir noturīgi laikā un atkārtojamībā.

Nolemj — noturīgums.

 

validitāte (angl. validity)

Izraisās diskusija, vai pieņemt aizguvumu no angļu valodas vai to aizstāt ar latviešu valodas vārdu. Vairāki sēdes dalībnieki uzsver, ka esošajās datubāzēs ir pamatotība, derīgums, spēkā esamība, anglisms nav lietots. Citi atzīst, ka terminu validitāte tomēr lieto, citi — ka šis vārds latviešu valodā ir nezināms un neskaidrs. Ir ierosinājums dot divus sinonīmiskus terminus — aizgūto un latvisko.

Nolemj:

terminu iekšējā validitāte aizstāt ar pamatotība,

terminu ārējā validitāte aizstāt ar vispārināmība.

 

objektivitāte (angl. objectivity)

Nolemj — objektīvums.

 

Par 3. sadaļu Zinātniskā stipruma kritēriji kvalitatīvajā stratēģijā iebildumu nav.

 

Komisijas locekļi iesaka grāmatas nosaukumu «Ievads pētniecībā» papildināt ar apakšvirsrakstu, kurā norādīta pētniecības sfēra  — sociālās zinātnes.

Autores tiek lūgtas pārskatīt ieteiktos terminus, īpaši tos, kur doti sinonīmi (vai daļējie sinonīmi) un atsūtīt vēlamos labojumus, kā arī problemātisko terminu definīcijas angļu valodā.

 

2

1. No plašsaziņas līdzekļiem saņemts aicinājums paust Terminoloģijas komisijas viedokli, kā aizstāt apzīmējumu «piena izstrādājums», ko pēc pusotra gada nedrīkstēs lietot.

Tiek atzīts, ka šis jautājums ir pārāk nopietns, lai to izlemtu spontāni dažu minūšu laikā, ka pēc būtības atbilstu raksturotājelements surogāt-, kas nebūtu pieņemams psiholoģisku un ekonomisku apsvērumu dēļ. J. Endzelīns savulaik ir ieteicis vārdu vietnis (krējuma vietnis, sviesta vietnis), kurš, iespējams, negūtu atbalstu sabiedrības vērtējumā.

 

2. Saņemts jautājums, kā saukt reklāmu un cenu stiprinājuma veidu, ko angliski sauc wobbler.

Iesaka — svārstreklāma.

 

Sēde beidzas plkst. 16.00
Sēdes vadītāja     /V. Skujiņa/
Protokoliste        /I. Pūtele/