Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls

LZA TK protokols Nr. 5/1077 (25.10.2007.)

Sēde notiek 2007. gada 25. oktobrī LZA Senāta sēžu zālē
Sēde sākas plkst. 14.00
Sēdē piedalās 8 dalībnieki (sk. protokola pielikumu Nr. 1)
Sēdi vada Valentīna Skujiņa
Protokolē Anita Ščucka

 

Darba kārtībā:

  1. Aktualitāte — Letonikas II kongress.
  2. Angļu termina informal learning/informal education atveide latviešu valodā.
  3. Apstiprināšanai saņemtie terminu saraksti, recenzentu izvirzīšana.
  4. Dažādi.

Par neierašanos uz sēdi (atsūtot e-pasta vēstules) informējuši Ilga Migla, Edgars Vimba, Dainuvīte Blūma.

 

1

V. Skujiņa atgādina, ka 29. oktobrī sāksies Letonikas II kongress un ka kongresa pirmajā dienā norisināsies Terminoloģijas apakšsekcija «Nacionālā terminoloģija valodu saskarē», kas veltīta terminologa E. Drezena 115. gadskārtas atcerei.

E. Cauna izsaka viedokli, ka plašsaziņas līdzekļos ir ļoti maz informācijas par Letonikas II kongresu, un sēdes dalībnieki vienojas, ka attiecīgā informācija jāievieto LZA TK mājaslapā.

A. Ščucka sēdes dalībniekiem piedāvā iepazīties ar Terminoloģijas apakšsekcijas programmu, un V. Skujiņa aicina visus ierasties.

 

2

V. Skujiņa atgādina, ka jautājums par angļu informal learning/informal education jau plaši izdebatēts citās sēdēs un ka šī sēde organizēta, lai apspriestu aptaujā iegūtās atbildes un klātienē uzklausītu nozares speciālista — Dr. paed. L. Pēka — papildu komentārus.

V. Skujiņa informē, ka aptauja par latviskā ekvivalenta izvēli veikta vairāku nozares speciālistu vidū, jautājums izsūtīts LLU, LU, LPA, DU, RA, RPIVA strādājošiem pedagoģijas speciālistiem, saņemtas 4 atbildes, kurās pausti ļoti atšķirīgi viedokļi.

V. Skujiņa dod vārdu L. Pēkam.

L. Pēks atzīst, ka termina izvēlē šajā gadījumā tuvu ideālam nonākt nav iespējams, bet jācenšas panākt iespējami maksimālo atbilstību būtībai un principiem, prognozējot iespējami mazāku pārpratumu varbūtību. Definējums pēc būtības atrodams Mūžizglītības memorandā. L. Pēks pauž viedokli, ka būtu ievērojams sistēmiskuma princips (attiecīgi izvēloties terminelementus formālā, neformālā un informālā) un ka, izvēloties terminelementu informālā, radīsies vismazāk pārpratumu. L. Pēks arī informē, ka šobrīd praksē tiek meklēti ceļi, kā informālo izglītību (izglītošanos) varētu apliecināt ar dokumentu, kas palīdzētu cilvēkam veiksmīgāk konkurēt darba tirgū.

V. Skujiņa uzsver, ka learning ir mācīšanās, nevis izglītība, jo izglītība nav process. Savukārt L. Pēks atzīst, ka diemžēl Mūžizglītības memorandā (angļu valodas tekstā), lai apzīmētu attiecīgos jēdzienus, nav pilnīgi korekti šķirti un lietoti termini learning un education.

 K. Timmermanis norāda, ka galvenā prasība, lai termina izvēle nebūtu pretrunā ar terminiem, kas jau ietverti Pedagoģijas terminu vārdnīcā (R., 2000), un ka šajā sēdē diemžēl nepiedalās tie kolēģi, kas aizstāvējuši terminus ar terminelementu ikdienējā un balsojuši par tiem, tādēļ nebūtu pilnībā maināms iepriekšējā sēdē pieņemtais risinājums. K. Timmermanis arī izsaka šaubas par to, vai, saņemot iegūtās izglītības apliecinājumu (dokumentu), tā jau nepāriet neformālās izglītības kategorijā. L. Pēks atzīst, ka daļēji tas tā var arī notikt, bet šim izglītības veidam nav saistības ar konkrētām mācību iestādēm.

Ņemot vērā iepriekšējā sēdē pieņemto risinājumu (kā latviskos ekvivalentus ieteikt terminus ar terminelementu ikdienējā) un L. Pēka viedokli par to, ka priekšroka dodama terminam informālā izglītība, sēdes dalībnieki balso par to, vai abus terminu variantus (latvisko un internacionālo) dot kā sinonīmus. «Par» — 5, «pret» — 1, «atturas» — 1 sēdes dalībnieks.

Otrs balsojums notiek par terminu secību. Balsojot par to, ka kā pirmo dod internacionālo terminu, «par» balso 5 sēdes dalībnieki, «pret» — 1, «atturas» — 1.

 

3

V. Skujiņa informē, ka šobrīd LZA TK vadība saņēmusi 2 terminu sarakstus, kas pieteikti jau gada sākumā, — Spēkratu terminoloģijas apakškomisija iesniegusi spēkratu motora teorijas un konstrukcijas terminu sarakstu (416 latviešu termini ar ekvivalentiem angļu, vācu un krievu valodā un to definīcijas), Ekonomikas terminoloģijas apakškomisija iesniegusi darbinieku finansiālās līdzdalības terminus (40 latviešu termini ar ekvivalentiem angļu, vācu valodā un to definīcijas). V. Skujiņa atgādina, ka saskaņā ar noteikumiem katram sarakstam jāizvēlas 2 ārējie recenzenti, no kuriem viens — nozares speciālists, otrs — valodnieks.

J. G. Pommers ierosina spēkratu motora teorijas un konstrukcijas terminu sarakstam kā recenzentu nozares speciālistu izvēlēties Kasparu Vārtukapteini. Visi sēdes dalībnieki balso «par». Recenzente valodniece tiek izvēlēta Anita Ščucka, par ko arī visi sēdes dalībnieki balso «par».

Ekonomikas terminoloģijas apakškomisijas iesniegtajam sarakstam recenzente valodniece tiek izvēlēta Valentīna Skujiņa (visi sēdes dalībnieki balso «par»), savukārt nozares speciālista izvēle tiek atstāta TAK priekšsēdētājas M. Dunskas ziņā.

J. G. Pommers un K. Timmermanis norāda, ka terminu sarakstiem jāuzrāda autori.

E. Cauna informē, ka ir sagatavots arī informātikas terminu saraksts (TAK šobrīd strādā ar 3 daļām). Tā kā viens no šiem sarakstiem ir saistīts ar matemātikas terminoloģiju, K. Timmermanis norāda, ka attiecībā uz terminu atbilsmi jāsaņem Matemātikas TAK piekrišana.

Ņemot vērā, ka iepriekš minētā terminu saraksta daļas vēl nav iesniegtas, V. Skujiņa aicina to darīt, norādot, ka tad arī būs iespēja izvērtēt izskatīšanas laiku. Papildus izvēršas debates par ISO standartos ietverto terminu apstiprināšanas lietderību, jo te autoriem nav nekādas iespējas ko labot, mainīt, papildināt utt. K. Timmermanis norāda, ka parasti, izstrādājot kādu terminu sarakstu, autori ņem vērā ISO standartus, tomēr veido savu darbu.  

 

4

Sēdes dalībnieki apspriež kvoruma trūkuma problēmu LZA TK sēdēs. V. Skujiņa iesaka, ka to varētu risināt līdzīgi, kā to jau dara ITTEA, veidojot divus sarakstus, pirmajā no tiem iekļaujot tos locekļus, kuri sēdēs piedalās regulāri, bet otrajā — tos, kuri uz sēdēm nāk retāk (asociētie locekļi). Balsojuma tiesības varētu piešķirt tikai pirmajā sarakstā iekļautajiem locekļiem.

Sēdes dalībnieki spriež, ka šis jautājums jāizskata turpmākās LZA TK sēdēs.

 

Sēde beidzas plkst. 15.40
Sēdes vadītāja /V. Skujiņa/
Sēdes protokoliste /A. Ščucka/

Veidosim 21. gadsimta latviešu valodu visi kopā.

Iesaisties terminrades procesā – iesaki, komentē, balso!

Iesaistīties terminradē