LZA TK protokols Nr. 4/1117 (11.11.2014.)

Sēde notiek 2014. gada 11. novembrī plkst. 15.00 LZA Senāta zālē
Sēdē piedalās 19 dalībnieki
Sēdi vada Juris Baldunčiks
Protokolē Astrīda Vucāne

Darba kārtībā:

1. Sēdes atklāšana.
2. K. Timmermaņa ziņojums.
3. Terminu apspriešana.
4. Dažādi.

Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojuši L. Kauķe, A. Lauzis.

 

Sēdes sākumā LZA Terminoloģijas komisijas (TK) priekšsēdētājs J. Baldunčiks apsveic klātesošos Lāčplēša dienā. Tiek sveikts Spēkratu terminoloģijas apakškomisijas (TAK) priekšsēdētājs Dr. habil. sc. ing. Juris Gunārs Pommers, kam šogad ir nozīmīga jubileja un ievērojams darba ilgums TK.

J. Baldunčiks Terminoloģijas komisijas locekļus iepazīstina ar jauno TK zinātnisko sekretāri Astrīdu Vucāni.

Ziņojumam tiek dots vārds K. Timmermanim. Latvijā pēdējos 20 gados elektrotehniskās dokumentācijas izstrādē valdījusi liela apzīmējumu dažādība un nesakārtotība. Starptautiskā Elektrotehnikas komisija kopš 2001. gada ir strādājusi pie apzīmējumu apkopojuma elektroniskā veidā. Ekonomikas ministrija noraidīja iniciatīvu šo standartu adaptēt Latvijā, aizbildinoties ar naudas trūkumu, taču 2012. gada sākumā atbalsts tika saņemts no AS «Latvenergo» un AS «Augstsprieguma tīkls». Tādējādi divu gadu laikā tika adaptēts starptautiskais standarts.

Standarta adaptācijas darba grupā strādāja pieci cilvēki, no kuriem īpaši jāuzsver RTU doktorantes Zanes Brokas ieguldījums, un tika piesaistīti 12 konsultanti. Galarezultātā adaptētais standarts 2016 lappusēs ietver 1907 grafiskos apzīmējumus, kas attiecas uz visu elektrotehnikas nozari. Papildus oriģinālam tajā ir vēl 65 nacionālās piezīmes, 350 oriģinālās piezīmes un angļu abreviatūru atšifrējumi. Adaptētā standarta īpašnieki ir AS «Latvenergo» un AS «Augstsprieguma tīkls». Lai gan dažas grāmatas ir iespiestas, pamatā apritē darbs ies elektroniski. Viens darba eksemplārs tiek nodots TK priekšsēdētājam.

Garāks raksts par šo nozīmīgo veikumu publicēts RTU enerģētikas žurnālā. K. Timmermanis dažus žurnāla eksemplārus nodod TK locekļiem.

M. Baltiņš jautā, vai adaptētais standarts pieejams galvenajās bibliotēkās. K. Timmermanis norāda, ka nav, taču tas ir atrodams Tehniskās universitātes bibliotēkā. Galvenais uzsvars likts uz pieejamību elektroniskā vidē. I. Virbule uzsver, ka studentiem un lietotājiem par to būtu liela interese. Bibliotēkā lietotājs dokumentam var piekļūt elektroniski, taču tam ir jānonāk «Latvijas standartā».

E. Cauna interesējas par šā pasākuma budžetu, bet K. Timmermanis norāda, ka tas ir konfidenciāls.

J. Baldunčiks vērš uzmanību uz to, ka fundamentālus darbus terminoloģijas ziņā iespējams realizēt, piesaistoties tautsaimniecības projektiem. Humanitāro vai sociālo jomu pārstāvjiem to izdarīt ir daudz grūtāk.

E. Cauna norāda, ka, pirmkārt, ISO pieņēmusi lēmumu: standartiem, kas satur tikai terminoloģiju, un standartu terminoloģijas daļām jābūt pieejamām bez maksas kā brīvi izmantojamam resursam. Terminoloģija nav nozare, par kuru prasīt naudu – šāds secinājums izkristalizējies 10–15 gadu ilgo diskusiju laikā. Līdzīga politika varētu attiekties uz nacionālajiem standartiem.

Otrkārt, IT nozarē visiem produktiem, kas radīti, īstenojot ar ES līdzekļiem finansētos projektus, jābūt brīvi pieejamiem bez maksas (Latvijā tas iestrādāts MK noteikumos). Šo principu varētu paplašināt attiecībā uz produktiem, kas finansēti ar valsts budžeta līdzekļiem, jo sabiedrība par tiem jau vienreiz ir samaksājusi.

Vides ministrija, izmantojot savus līdzekļus, laiku pa laikam tulko standartus, kas satur terminus. Šo darbu var īstenot ministrijas iekšpusē, jo tās nav milzīgas summas. Tas ir viens virziens, kādā darboties, lai rezultāts būtu brīvi pieejams un izveidotie termini brīvi nodoti lietotājiem.

J. Baldunčiks ierosina, ka visas iespējas varētu apspriest atsevišķā sēdē – dalīties pozitīvā un negatīvā pieredzē un kopīgi iezīmēt virzienus, kādus izvēlēties, jo lūgumi un vēstules ir noiets etaps, daudz efektīvāka ir pieredzes apkopošana.

K. Timmermanis lūdz E. Caunu apkopot informāciju par starptautiskajām prasībām attiecībā uz terminiem.

Turpinājumā sēdes dalībnieki pievēršas konkrētu terminu apspriešanai.

 

Magnitūda

J. Baldunčiks uzsver, ka šis piemērs labi ilustrē angļu valodas ietekmi, kad latviešu valodā nekritiski sāk lietot terminu, kas angļu valodā tiek lietots citādi.

M. Baltiņš aizrāda, ka komisijā būtu apspriežami termini, nevis to pareizs vai nepareizs lietojums. Šis termins nekādas problēmas nerada, tas nav ne labs, ne slikts, jo fiksēts vārdnīcā, līdz ar to nav terminoloģijas problēmas.

J. Baldunčiks ierosina, ka sabiedrība, tostarp raidorganizācijas, būtu jāiepazīstina ar Ģeoloģijas TAK priekšsēdētāja E. Lukševiča atsūtīto skaidrojumu.

M. Baltiņš un A. Amoliņš uzsver, ka magnitūda ir bezdimensionāls lielums. E. Cauna pievienojas kolēģu viedoklim, ka magnitūda atšķirībā, piemēram, no sprieguma ir bezdimensionāls lielums.

J. Baldunčiks norāda, ka tā ir jēdzieniska problēma. Plašsaziņas līdzekļos termins magnitūda šobrīd tiek lietots nepareizi – nevis kā stiprums vai intensitāte, bet gan kā grādi, balles. Būtu jāpaskaidro, ka tas ir nepareizi un šis termins jālieto tā, kā iesaka ģeologi.

M. Baltiņš nepiekrīt, tam jābūt blakus lēmumam, jo tehniski termins ir pareizs, un kopā ar K. Timmermani ierosina, ka paziņojumā jāatsaucas tieši uz apakškomisijas vadītāju E. Lukševiču, nevis TK.

J. Baldunčiks atkārtoti uzsver, ka izplatījusies kļūda, kuru jācenšas labot ar TK lēmumu. Līdz šim nepareizi teica: «Notikusi zemestrīce, kuras stiprums ir 7 magnitūdas, bet pareizais variants būtu: «notikusi zemestrīce, kuras magnitūda ir 7».

TK apstiprina TAK lēmumu, ka termins magnitūda nav lietojams kā mērvienība, bet gan kā zemestrīces stipruma apzīmējums.

 

Augu nosaukumi (Chenopodium quinoa un Paullinia cupana)

Attiecībā uz Chenopodium quinoa E. Vimba atsaucas uz Ekonomiskās ģeogrāfijas terminu vārdnīcu (Terminoloģija 14), kurā šim augam dots nosaukums kvinojbalanda. Kvinojbalanda ir Dienvidamerikas augs. Otrs variants ir «Andu balanda», bet ieteicamāk būtu saglabāt vārdnīcā nostiprināto.

Paullinia cupana gadījumā E. Vimba iesaka variantu «Brazīlijas paulīnija», ko atbalsta arī Nacionālā Botāniskā dārza pārstāve, tomēr jau minētajā 14. terminoloģijas vārdnīcā šis augs nosaukts kā gvarana (resp. gvarāna, guarana).

M. Baltiņš norāda, ka jānošķir augs un produkts, kuru no šā auga iegūstam. Šajā gadījumā produkti ir kvinoja un guarāna, guarānas sveķi. E. Vimba piekrīt, ka jāšķir divas lietas – augu nosaukumi un produkti. Tā, piemēram, Brazīlijas paulīnija ir augs, bet gvarāna – produkts.

J. Baldunčiks vēlas precizēt, vai Andu balanda paliek kā sinonīms kvinojbalandai.

M. Baltiņš uzsver: ja tāds nosaukums netiek lietots, nav iemesla to mērķtiecīgi aktualizēt. E. Vimba tam piekrīt, norādot, ka šobrīd nav zināms, vai Andos ir kādas citas balandas. Sinonīma Andu balandu saglabāšana perspektīvā var novest pie šaubīgiem un nedrošiem secinājumiem.

TK vienojas augam Chenopodium quinoa saglabāt 14. terminoloģijas vārdnīcā fiksēto nosaukumu kvinojbalanda, savukārt Paullinia cupana latviskais nosaukums ir Brazīlijas paulīnija.

 

Attīstītība

J. Baldunčiks paskaidro, ka šis termins nepieciešams kādā promocijas darbā, bet sastopams arī internetā. Aptaujājot TK locekļus, uzskati bijuši dažādi, bet izkristalizējās viedoklis, ka šāds jēdziens pastāv un tam nepieciešams apzīmējums. Lai arī tas nav īpaši labskanīgs, tomēr arī A. Lauzis aizstāvēja šāda termina nepieciešamību.

M. Baltiņš norāda, ka diez vai ar valodas formu būtu iespējams pamatot vajadzību pēc šā termina. Salīdzinājumam laulātība, dzimstība, mirstība u. tml. ir statistikas rādītāji. Sodītība faktiski raksturo nevis pakāpi, bet gan pazīmes esamību vai neesamību, un no šā viedokļa termins attīstītība runā pretī tam, lai to izmantotu kā pakāpes rādītāju. Domājams, attīstības pakāpe pasaka to pašu, ko attīstītība.

M. Dunska uzskata, ka šis termins ir mākslīgs veidojums. Ja tas nepieciešams promocijas darbam, tā autors var to lietot, bet nav nepieciešams to apstiprināt kā jaunu terminu.

J. Baldunčiks un I. Pūtele norāda, ka šis termins jau atrodams internetā.

R. Karnīte pauž viedokli, ka pati problēma ir mākslīga. Ekonomikas attīstības pētījumos rodas dažādi sarežģīti jaunveidojumi, jo klasiskie termini liekas nepietiekoši. Tomēr lietotājam vieglāk atcerēties terminu attīstības pakāpe, nevis attīstītība. Attīstību iespējams izmērīt, bet, kā mērīt attīstītību?

I. Pūtele ierosina, ka vārds attīstītība varētu vienkārši palikt valodā un tas nav jāapstiprina kā termins. M. Baltiņš pievienojas šim viedoklim, uzsverot, ka nav pārliecinošu pierādījumu, lai to apstiprinātu.

J. Baldunčiks norāda, ka jēdziens attīstība ir paplašinājis semantiku, tas vairs nav šauri specifisks apzīmējums, bet sevī ietver arī attīstīšanos. Tāpēc cilvēks, kas koncentrējies uz kaut ko specifisku, jūt niansi.

I. Pūtele iesaka, ka šajā gadījumā runa ir par attīstības līmeni, pakāpi. M. Baltiņš piekrīt un ierosina šo priekšlikumu noraidīt. R. Karnīte un K. Timmermanis tam piekrīt.

TK neredz pietiekami daudz argumentu, lai izdalītu jēdzienu attīstītība. TK nepieņem terminu attīstītība, bet norāda, ka konkrētā promocijas darba autore var turpināt pilnveidot un detalizēt šīs parādības jēdzienisko saturu sava darba ietvaros.

 

Poligrāfija

Iesniegts priekšlikums labskanības un saprotamības nolūkā tagadējo Rīgas Valsts tehnikuma Poligrāfijas nodaļu pārdēvēt par Drukas un mediju tehnoloģiju nodaļu.

Sākumā U. Cerbulis norāda, ka latviešu valodā nav neviena apstiprināta poligrāfijas termina. 1994. gadā izdota vārdnīca, kas iekļauta Akadterm, bet tā nav apstiprināta. Viņš norāda uz termina druka nepieciešamību, uzsverot, ka nav iespējams iztikt ar iespiešanu, spiešanu vai printēšanu. Vārds druka pārlūkprogrammā Google tiek lietota miljoniem reižu, bet «iespiešana» salīdzinoši mazāk.

J. Baldunčiks aizrāda, ka pret Google jāattiecas uzmanīgi, ņemot vērā vien konkrētus avotus, kurus var uzskatīt par autoritatīviem.

M. Baltiņš uzsver, ka tas skaidri parāda proporciju starp sarunvalodu un tehnisko lietojumu un šī pretruna nemaz nav tik liela.

J. Baldunčiks uzskata, ka termins druka kā tāds nav jājauc ar konkrēto jautājumu aizstāt poligrāfiju ar druku.

U. Cerbulis uzsver, ka termins poligrāfija paliek un tajā nav problēmas, savukārt mācību iestāde var saukt savu nodaļu, kā vien vēlas. Tomēr nebūtu vēlams, ka terminam druka ir sarunvalodas ģermānisma statuss.

J. Baldunčiks norāda, ka druka ir arī IT termins. I. Krieviņš piebilst, ka tas sastopams arī tekstilrūpniecībā, bet ar citu nozīmi.

J. Baldunčiks vērš uzmanību uz vārdu mediji, uz ko K. Timmermanis atbild, ka jau sen ir apstiprināts termins plašsaziņas līdzekļi. J. Baldunčiks paskaidro, ka mācību iestādes nodaļas nosaukums neaprobežojas tikai ar konkrēto iestādi. Ķēde iet tālāk, uz mācību iestādes diplomu un uz Profesiju klasifikatoru, un konkrētais termins atkal aktualizējas jaunā līmenī. K. Timmermanis piekrīt, norādot, ka valsts iestādei jālieto valsts apstiprinātie termini. Ja TK pieņēmusi terminu plašsaziņas līdzekļi, tad nevar atļaut vārdu mediji.

U. Cerbulis aizrāda, ka tam nav nekāda sakara ar plašsaziņas līdzekļiem. Valsts tehnikums grib īstenot multimediju programmu, tāpēc, meklējot variantus, nonāca pie drukas un mediji. Druka būtu viens no multimedijiem.

E. Cauna paskaidro, ka medium pamattermins latviešu valodā ir vide, no kā radās arī multivide. Tas ir līdzeklis datu uztveršanai, noglabāšanai, pārraidei. Medium latviešu valodā ir medijs, vide, nesējs, līdzeklis, starpnieks. Daudzmediju gadījumā, kad apvienota skaņa, attēls un teksts, to nevar lietot tikai kā vidi , jo tas ir arī starpnieks, līdzeklis, nesējs, tāpēc ITTETA iesaka lietot vienu vārdu: medijs.

J. Baldunčiks aizrāda, ka nepieciešami konkrēti piemēri, kuros ir šis vārds, nav pareizi vienkārši vispārināt.

K. Timmermanis to salīdzina ar angļu vārdu reference, kam ir daudz nozīmju (atsauce, norāde u. c), bet plašsaziņas līdzekļos latviešu valodā bieži lieto tikai reference. Angļu termins ir daudznozīmīgs, bet mūsu valodas praksē tas dažādās nozarēs un gadījumos jātulko atšķirīgi.

TK vienojas, ka termins poligrāfija netiek aizstāts. Rīgas Valsts tehnikumam tiek lūgts iesniegt detalizētu skaidrojumu, ja nepieciešams attiecīgs apstiprinājums no TK. Vārds druka pats par sevi netiek noraidīts, bet vārds mediji šajā izpratnē nav apstiprināms.

 

Datordizains, grafiskais dizains

J. Baldunčiks vērš uzmanību uz problēmu, ka angļu valodas ietekmē vārdi dizains un dizainers izspiež no aprites vārdus konstruēšana, projektēšana un projektētājs, konstruktors, ko daži vairs attiecina tikai uz LEGO rotaļlietām.

I. Krieviņš norāda, ka Dizaineru savienībai tagad ir oficiāla dizaina definīcija, līdz tam tika pausta stingra nostāja, ka dizains latviešu valodā ir jālieto tikai kā mākslinieciskās formas radīšana. Ja tajā nav mākslas, tas nav dizains.

J. Baldunčiks akcentē, ka 20. gs. 50. gados franči aizguva vārdu design no angļu valodas tieši šīs mākslinieciskās formas radīšanai, pēc tam – krievi, un tad jau 60. gados latviešu valodā parādās dizaineri kā mākslinieciskie konstruktori.

I. Pūtele norāda, ka grafiskais dizains pamatā tiek veidots datorizēti, bet tā ir kā mākslas nozare. U. Cerbulis piebilst, ka kādreiz bija svarīgi uzsvērt: dizains tiek veidots ar datoru, tāpēc tas ir precīzs. Šobrīd dators vairs nav jāizceļ.

E. Cauna informē, ka jaunajā Latvijas pārvaldības koncepcijā aicināts izmantot dizaina domāšanas principus, proti, apskatīt procesu kopā. K. Timmermanis aizrāda, ka tas ir tas pats kompleksais risinājums, kompleksā domāšana. R. Karnīte piekrīt, paskaidrojot: ja aizdomātos pēc būtības, tad tas pats princips ir atrodams jau senāk, tikai vienkāršākos vārdus izteikts.

TK vienojas, ka var lietot abus terminus – gan datordizains, gan grafiskais dizains.

 

Fluīds

J. Baldunčiks paskaidro, ka EK latviešu tulkotāju grupa lūdz atrast kopazīmējumu šķidrumiem un gāzēm. A. Lauzis esot apspriedies ar terminologiem un uzskata, ka vārdam fluīds dažos kontekstos ir vieta. Noteikti nevajag pilnībā absolutizēt, bet ir konteksti, kuros tas varētu būt.

A. Amoliņš uzsver, ka nav pārpratumu attiecībā uz tā nozīmi. Jautājums ir, kādas šā termina pieņemšanai varētu būt tālejošas sekas.

J. Baldunčiks informē, ka šis termins atrodams mācību grāmatā, kas izdota 90. gados. K. Timmermanis gan norāda, ka šīs grāmatas autori, iespējams, vārdu izmantojuši bez liekām pārdomām. Turklāt par jebkura termina nepieciešamību, pirmkārt, jārunā tieši ar terminologiem.

J. G. Pommers aizrāda, ka diskusijas mērķis nav apspriest kopīga apzīmējuma nepieciešamību, bet gan to atrast. Ja latviešu valodā nav atbilstoša un labāka varianta,  jāatstāj fluīds. Tam piekrīt arī K. Timmermanis.

J. Baldunčiks informē, ka krievu valodā tiek lietots termins plūdvide (текучая среда). J. G. Pommers norāda, ka tehnikā tas visbiežāk ir šķidrums, bet ir skaidrs, ka nepieciešamas apvienots vārds.

A. Amoliņš un J. Baldunčiks vērš uzmanību uz to, ka plašākais termins izplatās uz visām nozarēm. Ierakstot vārdnīcā fluīdu kā pirmo, galvenokārt tiks izmantots tikai šis pirmais variants, neskatoties tālāk. J. Baldunčiks uzsver, ka nav iebildumu pret šo vārdu, bet satraukumu rada tas, ka fluīds hipertrofēti pārņems gan šķidrumu, gan gāzu apzīmētāja funkciju. E. Cauna domā, ka tas ir pārspīlējums. K. Timmermanis ierosina darināt latvisku terminu.

TK neiebilst pret terminu fluīds, bet iesaka to izmantot atbilstoši definīcijai, proti, tikai tajos gadījumos, kad vajadzīgs kopapzīmējums šķidrumam un gāzei. Tāpat TK rosina turpināt meklēt atbilstošu latvisku terminu.

 

Outlet

J. Baldunčiks informē, ka TK ir saņēmusi vēstuli no iepirkšanās centra «Olimpia» par termina outlet lietošanu. Vārds minēts angļu valodas formā, vai tas ir TK apspriežams.

I. Krieviņš norāda, ka šis jautājums nav TK kompetencē, jo par to būtu jālemj Valsts valodas centram (VVC).

TK uzskata, ka neregulē anglisko nosaukumu lietošanu, bet ir pret šā angļu vārda adaptēšanu latviskajā formā – autlets vai outlets.

 

Sēdes beigās K. Timmermanis uzsver, ka TK biežāk jārīko sēdes, apspriežot principiālus jautājumus. Jāaktualizē 2012. gadā R. Karnītes vadībā izstrādātais pētījums un jāatgriežas pie tajā norādītajiem jautājumiem. R. Karnīte piekrīt, ka nepieciešamas biežākas sēdes un jāpastiprina terminoloģiskais darbs, koncentrējoties uz terminu sistēmām, nevis atsevišķiem terminiem.

TK vienojas stratēģiskos jautājumus izskatīt atsevišķā sēdē pēc iespējas ātrāk.

 

Sēde beidzas plkst. 17.33
Sēdes vadītājs: J. Baldunčiks
Protokoliste: A. Vucāne