Kāda starpība starp juridiskajiem terminiem un jēdzieniem "apgrūtinājumi" un "aprobežojumi"?

Terminu aprobežojumi un apgrūtinājumi skaidrojumi un lietojumi Civillikumā, juridisko terminu vārdnīcās, kā arī šo vārdu lietojumi dažādu citu terminu skaidrojumos, piem., terminu zemes īpašums, zemes lietošanas tiesības, zemesgrāmatas, šķirkļos («Nordik» izdotajā «Juridisko terminu vārdnīcā», R., 1998), liecina, ka abu terminu nozīmes nav stingri nošķirtas (sal., piem.: «arī citi apgrūtinājumi (sk. servitūts)» — JTV, 298; «aprobežojums (sk. servitūts)» — JTV, 299; «zemes, meža u. c. objektu vērtību, nomu, servitūtus u. c. apgrūtinājumus» — JTV, 300). Tomēr saistībā ar «tiesībām» parasti minēts termins «aprobežojumi» («aprobežojumus atbilstoši likumam» — JTV, 300; «CL 1036. p. nosaka, ka zemes īpašuma tiesības var konkretizēt un aprobežot ar speciāliem likumiem» — JTV, 298). Ar aprobežojumiem regulē zemes īpašnieku (vai nomnieku) tiesības un pienākumus, ņemot vērā zemes (arī meža) resursu taupīgu, racionālu izmantošanu, vides aizsardzības prasības u. tml., piem., meža izciršanu, atjaunošanu, jaunaudžu iekopšanu. Arī CL uzmanība pievērsta tieši aprobežojumiem.

Vārdu aprobežojumi un apgrūtinājumi nozīmes atšķirība vispirms jau izriet no to pamatā esošo darbības vārdu nozīmēm, kas skaidrotas latviešu vispārlietojamās leksikas vārdnīcās:

aprobežot — ‘saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību, izpausmi); ierobežot; a. tiesības, rīcības brīvību, varu’;

apgrūtināt — ‘padarīt neērtu, traucēt (norisi, darbību); būt par apgrūtinājumu (to, kas apgrūtina, sagādā neērtības)’.

Secinājumi

1. Apgrūtinājumi (encumbrance, lien) ir tie, kas raksturīgi pašam objektam — nekustamajam īpašumam (zemes gabals nav viengabalains, tam pa vidu iet šoseja;  pazemē ierīkots gāzesvads vai pāri iet telefona vai elektropārvades līnija; iepriekšējam zemes īpašniekam ir nenokārtoti parādi u. tml. ) un kas jāpiecieš jaunajam īpašniekam vai nomniekam, kaut arī tie ir traucējoši.

2. Aprobežojumi (restrictions, limitations) attiecas uz īpašnieka vai nomnieka tiesībām, kas tiek aprobežotas par labu citai personai vai zemes gabalam (tas jākultivē, to nedrīkst noplicināt, mežu nedrīkst izcirst, jābūt nodrošinātai citu personu pieejai pie ūdenstilpes — upes, ezera, jūras) u. tml.

Aprobežojumi var balstīties uz apgrūtinājumiem: vietā, kur ierakts gāzesvads, nedrīkst būvēt ēkas u. tml.

3. Tā kā servitūts (easement, servitude) regulē «tiesības», tam ir jēdzienisks sakars ar «aprobežojumiem», nevis ar «apgrūtinājumiem», tāpēc jāatzīst, ka attiecīgo terminu skaidrojumi JTV ir neprecīzi. Arī citāts par to, ko nosaka CL 1036. p., ir neprecīzs.

Tātad: termini apgrūtinājumi un aprobežojumi nav sinonīmi un lietojumā ir svarīgi abus terminus un jēdzienus nejaukt.