LZA TK 16.09.2025. sēdes protokols Nr. 6/1193

Sēde notiek 2025. gada 16.septembrī plkst. 14.00 attālināti, Zoom formātā

            Sēdē piedalās 10 dalībnieki
            Sēdi vada Māris Baltiņš
            Protokolē Astrīda Vucāne

Darba kārtībā:

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
2. Termina intersex apspriešana.
3.  LZA TK ITTEA sastāva apstiprināšana.
4. VVC iesniegto jautājumu izskatīšana.
5. Dažādi.

Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojuši U. Cerbulis un Z. Vārpiņa.

 

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

 

M. Baltiņš: atgādinu, ka piektā šī gada sēde notika 10. jūnijā, kad diskutējām par droniem un citiem jautājumiem. Toreiz mums palika līdz galam neizšķirts jautājums par terminiem vebinārs un tīmekļseminārs. ITTEA apakškomisija solīja noskaidrot cilvēku domas, kurš no šiem terminiem būtu veiksmīgāks. Vai tas pa šo laiku ir izdevies?

E. Cauna: diemžēl šis jautājums ir jāatliek, jo vasara ir bijusi kā šķērslis informācijas ievākšanai.

M. Baltiņš: tad šis jautājums pagaidām tiek atlikts. Cik man zināms, komentāri par jūnija sēdes protokolu nav saņemti, tāpēc aicinu to apstiprināt.

LZA TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.

M. Baltiņš: pirms pārejam pie nākamā darba kārtības punkta, man jāpiemin kāda skumja vēsts. Augustā mūžībā aizgāja arhitektūras profesors Jānis Krastiņš, kas savulaik aktīvi darbojās arī LZA TK un radīja daudzus jaunus arhitektūras apzīmējumus.

 

2. Termina intersex apspriešana.

 

M. Baltiņš: saistībā ar kādu ziņojumu Ārlietu ministrija (ĀM) ir lūgusi pateikt, kura būtu precīzākā atbilsme angļu terminam intersex. Ir gadījumi, kad mēs tās saucam par interseksuālām personām, medicīniski ir arī citi apzīmējumi, bet tiek uzskatīts, ka tos nevajadzētu lietot. Sākotnējā saruna ĀM ir bijusi ar Valsts valodas centru (VVC).

K. Erštiķe: mēs sagatavojām atbildes vēstuli, bet atbildējām atturīgi, jo vēlamies šā jautājuma apspriešanā iesaistīt plašāku ekspertu loku, tāpēc aicinājām izteikties TK locekļus.

M. Baltiņš: kuru variantu jūs ieteicāt? Interseksuālis, interseksuāla persona?

K. Erštiķe: mēs ieteicām terminus interseksuāla persona un interseksuālis, kā tos reāli arī lieto. Juridiskos dokumentos izmanto terminu interseksuāla persona. ĀM pret šiem terminiem iebilst, norādot, ka tie attiecas uz seksualitāti, kas neesot korekti, jo termins kā tāds nav saistīts ar personas seksuālo orientāciju.

M. Baltiņš: viņiem savā ziņā ir taisnība, jo šeit šis vārds nenozīmē viņu orientāciju pret citu personu kā heteroseksuāls, biseksuāls, bet apzīmē to, kāds šis cilvēks ir pats, tāpēc šis seksuāls un seksuālis var būt mazliet maldinošs. Intersekss arī diez vai ir labs ieteikums, savukārt starpdzimuma nevar būt, jo savā ziņā šim indivīdam jau kopš dzimšanas ir abu dzimumu iezīmes. Vēsturiskais apzīmējums ir hermafrodīts, tomēr arī medicīnas terminoloģijā no tā atsakās. Varētu lietot svešvārdu androgīns, bet tad tur jābūt abu dzimumu pazīmēm. ĀM šis termins ir nepieciešams, lai veidotu saraksti ar cilvēktiesību organizācijām, kas interesējas par šo cilvēku labklājību. Tas ir smags jautājums, kur nav tik vienkārši izlemt.

A. Krastiņš: atbilstošākais apzīmējums būtu interseksuāla persona, jo tas sistēmiski iederētos kopā ar terminiem homoseksuāla, biseksuāla persona.

M. Baltiņš: šeit vienīgi bažas ir tās, ka vārds seksuāls te nozīmē kaut ko citu. Man negribētos nākt klajā ar kaut ko sadomātu. Es drīzāk ieteiktu variantu abējdzimumu, nevis starpdzimumu, jo tad varētu likties, ka tur nav ne viena, ne otra dzimuma pazīmju. Ja varam, tad paliekam pie termina interseksuāla persona, lai neradītu lieku spriedzi.

A. Amoliņš: termins interseksuāls ir labs, jo tas ir lokāms īpašības vārds, bet tas nav labs saturiski, jo rada iespaidu, ka runa ir par seksuālo orientāciju vai starpdzimumu, bet tur ir vesels diagnožu spektrs, kur hermafrodītisms ir tikai viens no variantiem. Varbūt tad labāk būtu atrast kādu jaunu vārdu. Abēja dzimuma vai ko tamlīdzīgu.

M. Baltiņš: problēma ir tā, ka indivīdam prevalē viena dzimuma iezīmes, tāpēc parasti viņu jau mazotnē cenšas audzināt šajā dzimumā, pārējo ķirurģiski koriģējot. A. Amoliņam taisnība – gadījumi, kad indivīdam ir abu dzimumu dzimumdzieri, ir ārkārtīgi reti. Vai abējdzimuma būtu labs? Vai kolēģi tam piekrīt?

J. Borzovs: abseksuāls, lai noslēptu abus dzimumus.

A. Krastiņš: termins interseksuālis ir minēts Eiropas dokumentos. Interseksuāls bērns, ja runa ir par bērniem. Interseksuāla persona ir garāka forma.

E. Cauna: tur tā analoģija ir tikai mehāniska. Latviski jau vārdu sekss nelieto dzimuma nozīmē. Ieteiktu apdomāt variantu starpdzimuma, jo domāts tur ir spektrs – vienā galā viens dzimums, otrā – otrs, un konkrētā persona var būt jebkurā spektra vietā. Bieži tiek lietots termins interseksuāls/starpdzimuma.

M. Baltiņš: drīzāk tad starpdzimumu, nevis starpdzimuma.

LZA TK vienojas pagaidām apstiprināt terminu starpdzimumu persona.

 

3. LZA TK ITTEA sastāva apstiprināšana.

 

M. Baltiņš: apakškomisijas vadība nav mainījusies, bet pēc jaunā sastāva apakškomisijā ir 17 cilvēki. E. Cauna paliek apakškomisijas priekšsēdētājs un J. Borzovs – vietnieks.

D. Šostaka: vairāk nekā 20 gadu laikā ir mainījies apakškomisijas sastāvs, daži devušies mūžībā, citiem vairs nav tik daudz laika. Tāpēc mēs izveidojām aptauju un lūdzām atsaukties kolēģus, kuri ir varoši un griboši iesaistīties. Šis saraksts ir aptaujas rezultāts – tajā ir cilvēki, kuri ir izteikuši vēlmi un regulāri piedalās sēdēs.

E. Cauna: mums ir vēstkopa, kurā ir daudz abonentu, un pēc aptaujas pieteicās daudzi interesanti. Mēs izskatījām sarakstu, un tajā ir zināmi cilvēki, tāpēc arī virzām to apstiprināšanai.

M. Baltiņš: ja esat pārliecināti, ka šie cilvēki aktīvi piedalīsies apakškomisijas darbā, tad mums nav iemesla šo sarakstu apšaubīt. Ceru, ka šie cilvēki saglabās vēlmi aktīvi darboties. Komisijas sastāvs nav atjaunināts jau sen, tāpēc rosinu to apstiprināt.

LZA TK apstiprina TK ITTEA jauno sastāvu.

 

4. VVC iesniegto jautājumu izskatīšana.

 

4.1. Par balvas nosaukuma HR Excellence in Research Award tulkojumu (atkārtoti).

 

M. Baltiņš: atgādināšu, ka jūnija sēdē jau par to diskutējām. Tur bija jautājums, kurš nosaukuma variants būtu labāks un īsāks. Manuprāt, piemērotākais ir tas, ko ieteicu sākumā: pētniecības cilvēkresursu izcilības balva.

J. Borzovs: atbalstu.

A. Krastiņš: tā kā šis jautājums iepriekšējā sēdē nešķita līdz galam izlemts, mēs gribējām to precizēt vēlreiz.

LZA TK atkārtoti apstiprina piedāvāto variantu pētniecības cilvēkresursu izcilības balva.

 

4.2. Par vārdiem trepes un kāpnes.

 

A. Krastiņš: es savulaik uz šo jautājumu atbildēju šādi: kāpnes ir tās, kas ir iebūvētas mājā, bet trepes ir neiebūvēta konstrukcija, salokāmas, sastatāmas. Taču vārdnīcās šāda šķīruma nav. Vai tāds būtu jāuztur?

M. Baltiņš: šāds šķīrums sākās 1931. gada Tehniskajā vārdnīcā celtniecībai, kur tika norādīts, ka trepes ir ārējas un pieslienamas, savukārt kāpnes būtu stabilais, iebūvētais elements. Protams, jebkurš var teikt, ka kāpnes ir latviskas cilmes vārds un trepes – aizguvums no vācu valodas, bet reāli tiek lietoti abi divi. Terminā ugunsdzēsības kāpnes mēs nelietosim vārdu trepes, tāpēc es ieteiktu neveidot mākslīgu šķīrumu starp šiem vārdiem. Varbūt daudzos gadījumos terminam trepes ir barbarisma pieskaņa, bet jābūt lielam pūristam, lai to skaustu. Manuprāt, būtu jāatbild, ka nevaram šos vārdus skaidri nošķirt, turklāt jāņem vērā lietojuma tradīcija.

D. Šostaka: te ir sinonīmisks lietojums.

E. Cauna: AkadTerm ir ļoti asimetriska situācija, terminoloģijā lieto tikai vārdu kāpnes. Mana sajūta ir tāda, ka trepes ir barbarisms, kas ir metodiski aizstāts.

I. Bode: bet visi lieto vārdu trepes.

E. Cauna: bet ne dokumentos un ne mācību literatūrā. Terminoloģiskās vārdnīcās termina trepes nav, tā faktiski ir nevēlama forma.

M. Baltiņš: vārdu kāpnes ļoti stiprina visi saistītie atvasinājumi, piemēram, pakāpieni, kuru virknējums veido kāpnes. Varam jau atbildēt, ka terminoloģijā tiek lietots termins kāpnes.

D. Šostaka: bet ir arī tādi termini kā, piemēram, patrepe, ar ko apzīmē telpu zem kāpnēm.

M. Baltiņš: tāpat klasiskais piemērs ar terminu blakusvāģis. Varam precizēt, ka lielu jēdzienisku atšķirību nav, bet terminoloģiskā ziņā parasti lietojam terminu kāpnes, savukārt sarunvalodas vārdu trepes var lietot, kā arī izmantot terminoloģiskiem atvasinājumiem.

E. Cauna: protams, terminoloģijā ir šādas situācijas, kad nostiprinās izteikti sarunvalodas vārdi vai barbarismi.

M. Baltiņš: nepiekabināsim šeit barbarisma vārdu, bet norādīsim, ka tas ir aizguvums, kas pieder sarunvalodas leksikai.

J. Borzovs un D. Šostaka piekrīt šim viedoklim.

LZA TK secina, ka terminoloģijā tiek dota priekšroka vārdam kāpnes, savukārt vārds trepes ir sinonīms, kas vairāk pieder sarunvalodai.

5. Dažādi.

 

5.1. Termina heritagization atbilsme latviešu valodā.

 

M. Baltiņš: šis ir termins, kas atvasināts no vārda mantojums. Sākotnēji šis mantojums ir bijis materiāls, bet tagad tas ir domāts kā cilvēces mantojums. Mantojamība ir nepareiza atbilsme, to gribu uzreiz noraidīt, savukārt mantojumiskošana ir labāks variants. Es vēl šodien konsultējos ar pasaules kultūras mantojuma speciālisti Dagniju Baltiņu, un mēs pārrunājām, ka saiknei ir jābūt ar mantojumu, mantojumizācija būs sliktāks variants. Mantojumiskošana ir visprecīzākais un labākais no vārddarināšanas viedokļa.

J. Borzovs atbalsta piedāvāto variantu.

LZA apstiprina terminu mantojumiskošana.

 

4.2. Rasmas Pīķes iesniegums par dažādības terminiem.

 

M. Baltiņš: šeit ir runa par dažādības vadību un sistēmisku dažādības vadību. Pamattermins būtu dažādības vadība. Pirmajā mirklī man likās, ka management varam atveidot ar citiem ieteikumiem, bet vārds pārvaldība šeit laikam būtu mazāk precīzs. Ja ņemam vērā līdzīgas vārdkopas, piemēram, pārmaiņu vadība, tad varam arī šeit akceptēt variantu dažādības vadība. Varbūt citu specifisku vārdu meklēt nemaz nav jēgas.

J. Borzovs: vai tas ir process?

M. Baltiņš: skaidrojumā minēts, ka tas ir process.

J. Borzovs: tad tā nav vadība, bet vadīšana. Ar vārdu vadība ir liela ķēpa.

M. Baltiņš: mums ir analogs termins pārmaiņu vadība, kas ir radies un iedzīvojies.

D. Šostaka: turklāt termins dažādība ir attulkojuma atpakaļ, un tur uzreiz ir saprotams, kas ar to domāts.

M. Baltiņš: ja mēs liktu vārdu daudzveidība, tad varētu saprast, ka tur ir runa par ārējiem veidiem.

LZA TK vienojas apstiprināt terminu dažādības vadība.

 

5.3. Par terminiem saistībā ar traumas pedagoģiju.

 

M. Baltiņš: atzīšos, ka šos terminus es ne līdz galam sapratu. Manuprāt, terminu pedagogy vispār nelieto angļu valodā. Es laikam aicinātu uz nākamo sēdi arī pašu jautājuma iesniedzēju.

D. Šostaka: es izlasīju angļu avotu, bet tur šis termins parādās citas kultūras kontekstā. Mani interesētu, kā to paredzēts lietot Latvijas kontekstā.

M. Baltiņš: sanāk, ka citas relatīvi ierobežotas vides un tradīcijas terminu gribam ievest šeit.

D. Šostaka: tā ir Amerikas pieredze vai attieksme, ka jebkura piepūle ir traumatiska.

LZA TK vienojas pagaidām atlikt šā jautājuma izskatīšanu.

 

5.4. Termina Cardiff Acne Disability Index atbilsme latviešu valodā.

 

K. Erštiķe: šis indekss ir saistīts ar to, kā akne izraisa psiholoģiskus apgrūtinājumus konkrētai personai. Mūsu piedāvājums bija Kārdifas aknes apgrūtinājuma indekss. Mēs priecāsimies par TK locekļu ieteikumiem. Disability tur noteikti nav, jo te nav nekādas saistības ar invaliditāti. Būtībā šeit ir runa par apgrūtinājumiem, ko rada aknes problēma.

M. Baltiņš: tie ir pētījuma instrumenti, ko lieto gan psiholoģijā, gan medicīnā, lai noskaidrotu indivīda attieksmi, simptomu biežumu, kā arī to, kā tas ietekmē viņa dzīvi un kā, mainoties stāvoklim, viņam šis vērtējums mainās. Šāda veida instruments ir viens specifisks jautājums, nedomāju, ka tas būtu jātulko burtiski. Es teiktu variantu Kārdifas aknes indekss, jo tas pasaka, kas tieši tiek mērīts.

E. Cauna: Kārdifas aknes ietekmes indekss.

M. Baltiņš: ja vārdu ietekme patiešām vajag, bet tas ir nosacīts, bez tā noteikti var arī iztikt vai likt kvadrātiekavās.

LZA TK vienojas apstiprināt terminu Kārdifas aknes [ietekmes] indekss.

M. Baltiņš informē, ka šīs sēdes pamatjautājumi ir izskatīti, un ierosina uz nākamo sēdi sanākt 14. oktobrī. Tāpat tiek atgādināts, ka 16. oktobrī ir paredzēta terminoloģijas konference Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Sēde beidzas plkst. 15.25.

            Sēdes vadītājs M. Baltiņš
            Protokoliste A. Vucāne