Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981.
Šajā vārdnīcā apkopoti 564 visbiežāk lietojamie ģenētikas termini un terminoloģiska rakstura vārdkopas – 393 šķirkļi un 171 pašķirklis.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Medicīnas zinātnes. Farmācija. Veterinārmedicīna
en
genes
lv
gēni
Definīcija:
Iedzimtības faktori, DNS vai RNS molekulu iecirkņi, kuru funkcija ir organisma specifisko īpašību nosacīšana. Katrs gēns nosaka kāda funkcionāli aktīva produkta — RNS vai tās translācijas rezultāta — polipeptīda molekulas sintēzi. Viens gēns sastāv no 500 līdz 6000 nukleotīdu pāriem. Gēnus var konstatēt tāpēc, ka tiem ir dažādas alternatīvas formas — alēles, kuru pastāvēšanu atklāj ar ģenētisko analīzi. Alēliskie un nealēliskie gēni savstarpēji mijiedarbojas.
ru
гены
de
Gene
Kolekcija: Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981.
Nozare: Medicīnas zinātnes. Farmācija. Veterinārmedicīna
Apstiprināts: 01.01.1981.