Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981.
Šajā vārdnīcā apkopoti 564 visbiežāk lietojamie ģenētikas termini un terminoloģiska rakstura vārdkopas – 393 šķirkļi un 171 pašķirklis.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Medicīnas zinātnes. Farmācija. Veterinārmedicīna
en
chromosomes
de
Chromosomen
ru
хромосомы
lv
hromosomas
Definīcija:
Šūnas kodola autoreproduktīvās pavedienveida struktūras, kurās ieslēgta šūnas galvenā ģenētiskā informācija. Mitozē un mejozē hromosomas intensīvi krāsojas ar bāziskajām krāsvielām, no kā cēlies to nosaukums. Šūnas dalīšanās laikā hromosomas likumsakarīgi sadalās pa meitšūnām. Katrai hromosomai ir specifiska, pastāvīga morfoloģija un ķīmiskais sastāvs. Hromosomas atšķiras cita no citas ar garumu, eihromatīna un heterohromatīna rajoniem, centromēras, sekundāro iežmaugu un citu morfoloģisko elementu izvietojumu. Hromosomu struktūrā izšķir hromatīdas, pushromatīdas un hromonēmas ar diametru 200 Å. Pēdējās sastāv no DNS, kas ieslēgta gk. histonu tipa olbaltumvielu apvalkā. Sk. arī nukleoīdi.
Kolekcija: Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981.
Nozare: Medicīnas zinātnes. Farmācija. Veterinārmedicīna
Apstiprināts: 01.01.1981.