Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981.
Šajā vārdnīcā apkopoti 564 visbiežāk lietojamie ģenētikas termini un terminoloģiska rakstura vārdkopas – 393 šķirkļi un 171 pašķirklis.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Medicīnas zinātnes. Farmācija. Veterinārmedicīna
de
Heritabilität
en
heritability
ru
наследуемость
lv
iedzimstamība
Definīcija:
Ģenētiski nosacītā kvantitatīvo pazīmju fenotipiskās mainības daļa populācijā. Šaurā nozīmē — summārās jeb aditīvās iedarbības gēnu dažādības izraisītās mainības daļa, plašā nozīmē — fenotipiskās mainības daļa, ko nosaka tiklab gēnu aditīvie, kā arī mijiedarbības efekti. Iedzimstamības koeficientu noteic ar dispersijas, regresijas un korelācijas analīzi u. с. metodēm. To izmanto populāciju ģenētiskās struktūras pētījumos, izlases efektivitātes un heterozo hibrīdu iegūšanas iespēju prognozēšanā.
Kolekcija: Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981.
Nozare: Medicīnas zinātnes. Farmācija. Veterinārmedicīna
Apstiprināts: 01.01.1981.