Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981.
Šajā vārdnīcā apkopoti 564 visbiežāk lietojamie ģenētikas termini un terminoloģiska rakstura vārdkopas – 393 šķirkļi un 171 pašķirklis.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Medicīnas zinātnes. Farmācija. Veterinārmedicīna
en
complementarity
de
Komplementarität
lv
komplementaritāte
Definīcija:
(1) Divu vai vairāku nealēlisku gēnu mijiedarbība, kas nosaka tādas jaunas pazīmes attīstību, kāda nav raksturīga nevienam no mijiedarbīgajiem gēniem atsevišķi. Sk. arī kodominance. (2) Atsevišķu DNS un RNS molekulu pavedienu spēja sapāroties, veidojot dubultspirāles. Komplementaritāti nodrošina viena pavediena nukleotīdu slāpekļa bāzu īpašība veidot pārus ar tām atbilstošām otrās ķēdes bāzēm pēc principa: A saistās ar T vai U, G ar C, veidojot A—T, A—U, G—C pārus. Komplementāra iedarbība iespējama tikai starp strukturāli atbilstošiem nukleīnskābju pavedieniem. DNS dubultspirālē abi pavedieni ir komplementāri. Komplementaritāte ir ģenētiskās informācijas glabāšanas un realizācijas molekulārā mehānisma sastāvdaļa.
ru
комплементарность
Kolekcija: Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981.
Nozare: Medicīnas zinātnes. Farmācija. Veterinārmedicīna
Apstiprināts: 01.01.1981.