Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981.
Šajā vārdnīcā apkopoti 564 visbiežāk lietojamie ģenētikas termini un terminoloģiska rakstura vārdkopas – 393 šķirkļi un 171 pašķirklis.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Medicīnas zinātnes. Farmācija. Veterinārmedicīna
en
conjugation
de
Konjugation
ru
конъюгация
lv
konjugācija
Definīcija:
(1) Homoloģisko hromosomu vai hromosomu homoloģisko rajonu tuvināšanās mejozes prof āzē (zigotēnā — pahitēnā), veidojot bivalentus vai multivalentus. Konjugācija parasti sākas centromēras rajonā vai arī no hromosomu distālajiem rajoniem, kas piestiprināti šūnas kodola apvalkam. Konjugācijas laikā notiek krustmija. (2) Gamētu vai vienšūnas organismu īslaicīga savienošanās vai pilnīga saplūšana. (3) Infuzoriju savienošanās, kuras laikā notiek savstarpēja mikronukleju apmaiņa.
Kolekcija: Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981.
Nozare: Medicīnas zinātnes. Farmācija. Veterinārmedicīna
Apstiprināts: 01.01.1981.