Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981.
Šajā vārdnīcā apkopoti 564 visbiežāk lietojamie ģenētikas termini un terminoloģiska rakstura vārdkopas – 393 šķirkļi un 171 pašķirklis.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Medicīnas zinātnes. Farmācija. Veterinārmedicīna
en
genotypic variability
de
genotypische Variabilität
ru
генотипическая изменчивость
lv
genotipiskā mainība
Definīcija:
Fenotipiskās mainības daļa, ko nosaka ģenētiskie faktori. Pēcnācējos iedzimst tā genotipiskās mainības daļa, ko nosaka gēnu summārā jeb aditīvā iedarbība, bet gēnu mijiedarbības efekti, izņemot automikses un veģetatīvās vairošanās gadījumus, neiedzimst. Sk. arī iedzimstamība.
Kolekcija: Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981.
Nozare: Medicīnas zinātnes. Farmācija. Veterinārmedicīna
Apstiprināts: 01.01.1981.