Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981.
Šajā vārdnīcā apkopoti 564 visbiežāk lietojamie ģenētikas termini un terminoloģiska rakstura vārdkopas – 393 šķirkļi un 171 pašķirklis.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Medicīnas zinātnes. Farmācija. Veterinārmedicīna
de
Mutagene
en
mutagenes
ru
мутагены
lv
mutagēni
Definīcija:
Eksogēni un endogēni faktori, kas izraisa mutācijas: a) fizikālie mutagēni ir jonizējošais un ultravioletais starojums, esktremālas temperatūras u. с. fizikāli faktori; b) ķīmiskie mutagēni ir nukleīnskābju sintēzes inhibitori, slāpekļa bāzu analogi, alkilējošie un dezaminējošie savienojumi, dažas krāsvielas, smago metālu sāļi u. c. vielas; c) bioloģiskie mutagēni ir IS elementi, vīrusi u. с. bioloģiskie faktori. Mutagēnus plaši lieto inducēto mutāciju iegūšanai ģenētiskajos pētījumos, augu un mikroorganismu selekcijā. Antonīms — antimutagēni.
Kolekcija: Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981.
Nozare: Medicīnas zinātnes. Farmācija. Veterinārmedicīna
Apstiprināts: 01.01.1981.