Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.
Šī ir pirmā latviešu valodā izstrādātā skaidrojošā valodniecības terminu vārdnīca. Vārdnīcas galvenais uzdevums ir apkopot un skaidrot aktuālākos latviešu valodniecības pamatterminus, lai tādējādi sekmētu vienotas valodniecības terminoloģijas izplatību un jēdzienisko skaidrību.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas
lv
vokālisks
Definīcija:
Fonoloģijā — tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā vokālajā traktā gaiss plūst brīvi, nesastopot nekādu šķērsli. Viena no fonoloģiskajām šķīrējpazīmēm. Latviešu valodā visi patskaņi ir vokāliski [+ vokāliski], no līdzskaņiem . un . var vokalizēties, t. i., tie var būt [+/– vokāliski], piemēram, tev [teu], kafejnīca [kfeinits], pārējie līdzskaņi nav vokāliski, t. i., tie ir [– vokāliski].
ru
вокалический
de
vokalisch
en
vocalic
Kolekcija: Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.
Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas
Apstiprināts: 01.01.2007.