Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.
Šī ir pirmā latviešu valodā izstrādātā skaidrojošā valodniecības terminu vārdnīca. Vārdnīcas galvenais uzdevums ir apkopot un skaidrot aktuālākos latviešu valodniecības pamatterminus, lai tādējādi sekmētu vienotas valodniecības terminoloģijas izplatību un jēdzienisko skaidrību.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas
lv
vienotājpatskanis
Definīcija:
Īpašs afiksāls elements (parasti patskanis -o-, retāk -i- vai -e-), ko, ievērojot tā vēsturisko cilmi un mūsdienu funkciju, mēdz dēvēt par vienotājmorfēmu jeb interfiksu un kas salikteņos, kuri darināti no internacionālajiem prefiksoīdiem un internacionālajiem postfiksoīdiem, ir raksturīga prefiksoīdu sastāvdaļa, piemēram, internacionālismos termometrs — no gr. thermos ‘silts’ + gr. metron ‘mērs’; ekvivalents — no lat. aequus ‘līdzīgs, vienāds’ + lat. valens ‘vērtīgs’; terminoloģija < lat. terminus ‘robeža’ + gr. logos ‘mācība’. Latviešu valodā patskaņa vienotājfunkcija uzskatāmāk izpaužas jaundarinājumos, piemēram, ludotēka < lat. lūdus ‘spēle’ + gr. thēkē ‘krātuve’; luksofors < lat. lux ‘gaisma’ + gr. phoros ‘nesējs’.
ru
соединительный гласный
de
Verbindungsvokal
en
connecting vowel
Kolekcija: Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.
Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas
Apstiprināts: 01.01.2007.