Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.
Šī ir pirmā latviešu valodā izstrādātā skaidrojošā valodniecības terminu vārdnīca. Vārdnīcas galvenais uzdevums ir apkopot un skaidrot aktuālākos latviešu valodniecības pamatterminus, lai tādējādi sekmētu vienotas valodniecības terminoloģijas izplatību un jēdzienisko skaidrību.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas
en
agglutinating languages
de
agglutinierende Sprachen
ru
агглютинативные языки
lv
aglutinatīvās valodas
Definīcija:
Valodas, kurās vārdu darināšanai un gramatisko formu veidošanai izmanto aglutināciju. Aglutinatīvajās valodās vārda sakne nemainās, katrs afikss ir viennozīmīgs (izsaka tikai vienu gramatisko nozīmi), standartizēts (vienas gramatiskās nozīmes izteikšanai visos gadījumos tiek pievienots viens un tas pats afikss), sakne arī bez afiksiem veido patstāvīgu vārdu, morfēmas ir patstāvīgas, robežas starp tām skaidras, noteiktas. Pie aglutinatīvajām valodām pieder tirku, somugru, kaukāziešu, mongoļu, tungusu-mandžūru, dravīdu, indonēziešu, paleoaziātu, bantu un citu valodu saimju valodas, kā arī japāņu, korejiešu un esperanto valoda.
Kolekcija: Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.
Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas
Apstiprināts: 01.01.2007.