Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.
Šī ir pirmā latviešu valodā izstrādātā skaidrojošā valodniecības terminu vārdnīca. Vārdnīcas galvenais uzdevums ir apkopot un skaidrot aktuālākos latviešu valodniecības pamatterminus, lai tādējādi sekmētu vienotas valodniecības terminoloģijas izplatību un jēdzienisko skaidrību.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas
en
phonological mark
de
phonologisches Zeichen
ru
фонологический знак
lv
fonoloģiskā zīme
Definīcija:
Zīme, ko izmanto fonoloģiskā pierakstā, lai norādītu uz kādas fonoloģiskas pazīmes piemitību, maiņu vai apstākļiem, piemēram, plus zīme norāda, ka pazīme piemīt, mīnus zīme —, ka nepiemīt; slīpās iekavas norāda, ka segments ir fonēma; diēza zīme norāda vārda robežu; horizontāla bulta norāda, ka fonēma mainās par kādu citu; slīpsvītra atdala norādi par fonētisko pārmaiņu no norādes par fonētisko apkaimi, kurā šī parādība konstatēta; horizontāla svītra aizstāj likumam pakļauto skaņu slīpsvītras labajā pusē attiecīgajā fonētiskajā apkaimē u. tml. Piemēram, /k/®/ts//–/i/ latviski jālasa: “Fonēma . pārvēršas par fonēmu . fonēmas ī priekšā”.
Kolekcija: Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.
Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas
Apstiprināts: 01.01.2007.