imperfekts - Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls

Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.

Šī ir pirmā latviešu valodā izstrādātā skaidrojošā valodniecības terminu vārdnīca. Vārdnīcas galvenais uzdevums ir apkopot un skaidrot aktuālākos latviešu valodniecības pamatterminus, lai tādējādi sekmētu vienotas valodniecības terminoloģijas izplatību un jēdzienisko skaidrību.

Grupa: Valsts valodas centrs

Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas

en
imperfect tense
de
Präteritum
Imperfekt
ru
прошедшее несовершенное
имперфект
lv
imperfekts
Definīcija:
Darbības vārda pagātnes forma, kas izsaka ilgstošu vai regulāru darbību (stāvokli vai procesu) pagātnē bez attieksmes pret darbības beigām, piemēram, sengrieķu valodā παιδεύω ‘audzinu’: επαίδευον ‘audzināju’. Imperfektam ir nepabeigtas pagātnes nozīme pretstatā aoristam (sengrieķu επαίδευσα ‘izaudzināju’) vai perfektam (sengrieķu πεπαίδευκα ‘esmu audzinājis’).

Kolekcija: Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.

Nozare:  Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas

Apstiprināts: 01.01.2007.

Veidosim 21. gadsimta latviešu valodu visi kopā.

Iesaisties terminrades procesā – iesaki, komentē, balso!

Iesaistīties terminradē