Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.
Šī ir pirmā latviešu valodā izstrādātā skaidrojošā valodniecības terminu vārdnīca. Vārdnīcas galvenais uzdevums ir apkopot un skaidrot aktuālākos latviešu valodniecības pamatterminus, lai tādējādi sekmētu vienotas valodniecības terminoloģijas izplatību un jēdzienisko skaidrību.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas
de
Zeitform
en
tense form
ru
временная форма
lv
laika forma
Definīcija:
Darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda uz darbības norisi attiecībā pret runas momentu. Latviešu valodā darbības vārdam ir trīs vienkāršas un trīs saliktas laika formas. Vienkāršajās laika formās gramatiskais laika rādītājs var būt piedēklis (siet — sie-n-u; pļaut — pļau-j-u; nirt — nir-st-u; saukt — sauk-š-u, sauk-s-i), skaņu mija (vilkt — velku; brukt — brūku; celt — ceļu, cēlu), atšķirīga sakne (būt — es-mu, bij-u; iet — ej-u, gā-j-u); saliktās laika formas ir analītiskas, tās veido palīgdarbības vārds būt finītā formā kopā ar lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi (esmu skrējis, biju skrējis, būšu skrējis).
Kolekcija: Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.
Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas
Apstiprināts: 01.01.2007.