Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.
Šī ir pirmā latviešu valodā izstrādātā skaidrojošā valodniecības terminu vārdnīca. Vārdnīcas galvenais uzdevums ir apkopot un skaidrot aktuālākos latviešu valodniecības pamatterminus, lai tādējādi sekmētu vienotas valodniecības terminoloģijas izplatību un jēdzienisko skaidrību.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas
de
Laryngaltheorie
en
laryngeal theory
ru
ларингальная теория
lv
laringāļu teorija
Definīcija:
Vēsturiskajā valodniecībā — teorija, ar kuru skaidro vokālisma un konsonantisma vēsturi indoeiropiešu valodās, uzskatot, ka indoeiropiešu pirmvalodā bijušas rīkles skaņas laringāļi (nosacīts apzīmējums — h1, h2, h3), kuru izzušana ietekmējusi patskaņu un līdzskaņu kvalitāti un kvantitāti dažādās indoeiropiešu valodās. Piemēram, zūdot laringālim, varētu būt pagarinājies iepriekšējais īsais patskanis indoeiropiešu pirmvalodas saknē *seh1- ‘sēt’: latviešu sēju, lietuviešu sėju, latīņu sēmen, angļu seed, senīru síl.
Kolekcija: Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.
Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas
Apstiprināts: 01.01.2007.