Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.
Šī ir pirmā latviešu valodā izstrādātā skaidrojošā valodniecības terminu vārdnīca. Vārdnīcas galvenais uzdevums ir apkopot un skaidrot aktuālākos latviešu valodniecības pamatterminus, lai tādējādi sekmētu vienotas valodniecības terminoloģijas izplatību un jēdzienisko skaidrību.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas
en
ablaut
apophony
ru
аблаут
aпофония
de
Ablaut
lv
ablauts
apofonija
mantotā patskaņu mija
Definīcija:
No indoeiropiešu pirmvalodas mantota morfonoloģiska vokālisma mija saknes un afiksu morfēmās, kas izpaužas vārddarināšanā (nes-t : nas-t-a; snig-t : snieg-s; pērk-uon-s, izloksnēs arī pērk-aun-s, pērk-ūn-s) un formveidošanā (vilk-t : velk-u; krau-t : krāv-u). Mantotā patskaņu mija var būt kvantitatīva (nes-t : nēs-ā-t; dzer-t : dzēr-u) un kvalitatīva (zel-t : zaļ-š; krims-t : kremt-u). Latviešu valodā ir trīs mantotās patskaņu mijas rindas — i-rinda, e-rinda un u-rinda, katrā rindā iespējamas trīs kvantitatīvas pakāpes — pilnā pakāpe (zel-t : zaļ-š), stiepuma pakāpe (zēl-a : zāl-e) un zuduma pakāpe (zil-s). Vēsturiskajā valodniecībā mantotās patskaņu mijas apzīmēšanai lieto arī terminu ablauts, latviešu valodniecībā — alternācija.
Kolekcija: Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.
Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas
Apstiprināts: 01.01.2007.