pielikums - Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls

Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.

Šī ir pirmā latviešu valodā izstrādātā skaidrojošā valodniecības terminu vārdnīca. Vārdnīcas galvenais uzdevums ir apkopot un skaidrot aktuālākos latviešu valodniecības pamatterminus, lai tādējādi sekmētu vienotas valodniecības terminoloģijas izplatību un jēdzienisko skaidrību.

Grupa: Valsts valodas centrs

Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas

en
apposition
de
Beisatz
Apposition
ru
приложение
lv
pielikums
Definīcija:
Teikuma palīgloceklis, kas piesaistīts lietvārdam (vai tā aizstājējam) kā raksturotājvārds. Pielikums izteikts ar lietvārdu un saskan ar raksturojamo vārdu locījumā, parasti arī dzimtē un skaitlī, piemēram, Brālim Bosem ir piecpadsmit gadu, bet māsai Betai — četrpadsmit; skolniece teicamniece. Pielikums jēdzieniskā satura ziņā parasti ir vispārīgāks par raksturojamo vārdu. ◊ prepozitīvs pielikums, postpozitīvs pielikums

Kolekcija: Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.

Nozare:  Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas

Apstiprināts: 01.01.2007.

Veidosim 21. gadsimta latviešu valodu visi kopā.

Iesaisties terminrades procesā – iesaki, komentē, balso!

Iesaistīties terminradē