Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.
Šī ir pirmā latviešu valodā izstrādātā skaidrojošā valodniecības terminu vārdnīca. Vārdnīcas galvenais uzdevums ir apkopot un skaidrot aktuālākos latviešu valodniecības pamatterminus, lai tādējādi sekmētu vienotas valodniecības terminoloģijas izplatību un jēdzienisko skaidrību.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas
en
front
de
vorderer (Vokal)
ru
передний
lv
palatāls
priekšējs
Definīcija:
Fonoloģijā — tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem cietajām aukslējām. Viena no fonoloģiskajām šķīrējpazīmēm. Piemēram, latviešu valodā [+ priekšēji] ir patskaņi e, ē [e], . [], ē [], i, ī [i], tie veic īpašas fonoloģiskas funkcijas: tie spēj palatalizēt iepriekšējus līdzskaņus, piemēram, skaldīt [skldit] — šķelt [celt], un noteikt citas fonētiskas pārmaiņas, piemēram, k > c > ķ : roka [ruok] — rociņa [ruotsi] — roķele [ruocele] un g > dz > ģ : zirga [zirg] — zirdziņa [zirdzi] — zirģeļa [zire]. Latviešu valodas patskaņus a, ā [], o, o [o], u, ū [u] biežāk lietotajā bināro šķīrējpazīmju sistēmā uzskata par pakaļējiem, t. i., tie ir [– priekšēji].
Kolekcija: Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.
Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas
Apstiprināts: 01.01.2007.