runas intonācija - Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls

Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.

Šī ir pirmā latviešu valodā izstrādātā skaidrojošā valodniecības terminu vārdnīca. Vārdnīcas galvenais uzdevums ir apkopot un skaidrot aktuālākos latviešu valodniecības pamatterminus, lai tādējādi sekmētu vienotas valodniecības terminoloģijas izplatību un jēdzienisko skaidrību.

Grupa: Valsts valodas centrs

Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas

lv
runas intonācija
Definīcija:
Izteikuma modulējums, izmantojot valodas skaņu pamattoņa, intensitātes, tembra un ilguma maiņu. Runas intonāciju lieto, lai iezīmētu gramatisku robežu, norādītu teikuma tipu un runātāja attieksmi. Latviešu valodā, piemēram, jautājuma teikumu parasti runā ar kāpjošu runas intonāciju. ◊ kāpjoša runas intonācija; konstatējoša runas intonācija
ru
речевая интонация
de
Redeintonation
en
intonation of speech

Kolekcija: Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.

Nozare:  Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas

Apstiprināts: 01.01.2007.

Veidosim 21. gadsimta latviešu valodu visi kopā.

Iesaisties terminrades procesā – iesaki, komentē, balso!

Iesaistīties terminradē