Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.
Šī ir pirmā latviešu valodā izstrādātā skaidrojošā valodniecības terminu vārdnīca. Vārdnīcas galvenais uzdevums ir apkopot un skaidrot aktuālākos latviešu valodniecības pamatterminus, lai tādējādi sekmētu vienotas valodniecības terminoloģijas izplatību un jēdzienisko skaidrību.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas
en
conjunction
de
Konjunktion
ru
союз
коньюнкция
lv
konjunkcija
saiklis
Definīcija:
Palīgvārdu vārdšķira, kas saista sintaktiskas vienības — patstāvīgus vārdus, vārdu savienojumus, teikuma daļas vai teikumus, piemēram, Viņam pārgājienā bija līdzi sviestmaizes un kafija, kā arī ievārījums un daži āboli. Māsa un brālis devās pie vecmāmiņas, kaut gan labprāt būtu gājuši uz kino. Saule rietēja, bet krēslas vēl nemanīja. Un šķita, ka diena ir nebeidzama. Pēc morfēmiskā sastāva var būt vienvārda (un, bet, ka, ja, jo, lai), pāra (gan — gan, jo — jo, nedz — nedz) vai vairākvārdu saikļi (kā arī, lai gan, tādēļ ka, ne vien — bet arī, tiklab — kā arī). à sakārtojuma saiklis (sk.); pakārtojuma saiklis (sk.)
Kolekcija: Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.
Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas
Apstiprināts: 01.01.2007.