Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007. - Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls

Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.

Šī ir pirmā latviešu valodā izstrādātā skaidrojošā valodniecības terminu vārdnīca. Vārdnīcas galvenais uzdevums ir apkopot un skaidrot aktuālākos latviešu valodniecības pamatterminus, lai tādējādi sekmētu vienotas valodniecības terminoloģijas izplatību un jēdzienisko skaidrību.

Grupa: Valsts valodas centrs

Nozare: Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas

lv
valoda
Definīcija:
Zīmju sistēma kā cilvēku sazināšanās un domu formulēšanas un izteikšanas līdzeklis runas un rakstu formā informācijas fiksēšanai, saglabāšanai un tālāknodošanai. Valoda ir civilizācijas un sociāletnisko kopību pastāvēšanas un attīstības priekšnosacījums. ◊ dzimtā valoda (sk.); rakstu valoda (sk.); žestu valoda (sk.); tēlaina valoda; mācībvaloda (sk.); starpvaloda (sk.); svešvaloda (sk.); senās valodas; valsts valoda (sk.); valodas kļūda; valodas mācība; valodas prasme
ru
язык
de
Sprache
en
language

Kolekcija: Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.

Nozare:  Valodniecība. Literatūrzinātne. Folkloristika un tautas tradīcijas

Apstiprināts: 01.01.2007.

Veidosim 21. gadsimta latviešu valodu visi kopā.

Iesaisties terminrades procesā – iesaki, komentē, balso!

Iesaistīties terminradē