B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 1989.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Fizika. Astronomija
lv
aberācija
Definīcija:
1. (astronomijā) Spīdekļa redzamā novietojuma nobīde; aberāciju izraisa gaismas izplatīšanās galīgais ātrums un novērotāja kustība, Zemei griežoties ap Sauli.
2. (optikā) Attēla kropļojums optiskās sistēmās. Izšķir ģeometrisko, hromatisko un difrakcijas aberāciju. Ģeometriskās aberācijas veidi ir astigmatisms, distorsija, koma, sfēriskā aberācija. Hromatiskā aberācija rodas, ja caur optisko sistēmu ejošajā gaismā ir dažāda garuma viļņi (nemonohromatiska gaisma). Viļņu dažādās laušanas pakāpes dēļ optiskais attēls zaudē asumu un iegūst krāsainas malas. Ģeometrisko un hromatisko aberāciju novērš, izvēloties atbilstošus optiskās sistēmas elementus (spoguļus, lēcas). Difrakcijas aberāciju rada gaismas difrakcija, un tā parasti ir niecīga. Difrakcijas aberācija nav novēršama, jo tā saistīta ar gaismas viļņējādo dabu.
2. (optikā) Attēla kropļojums optiskās sistēmās. Izšķir ģeometrisko, hromatisko un difrakcijas aberāciju. Ģeometriskās aberācijas veidi ir astigmatisms, distorsija, koma, sfēriskā aberācija. Hromatiskā aberācija rodas, ja caur optisko sistēmu ejošajā gaismā ir dažāda garuma viļņi (nemonohromatiska gaisma). Viļņu dažādās laušanas pakāpes dēļ optiskais attēls zaudē asumu un iegūst krāsainas malas. Ģeometrisko un hromatisko aberāciju novērš, izvēloties atbilstošus optiskās sistēmas elementus (spoguļus, lēcas). Difrakcijas aberāciju rada gaismas difrakcija, un tā parasti ir niecīga. Difrakcijas aberācija nav novēršama, jo tā saistīta ar gaismas viļņējādo dabu.
Kolekcija: B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 1989.
Nozare: Fizika. Astronomija
Apstiprināts: 01.01.1989.