B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 1989.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Fizika. Astronomija
lv
kvantu mehānika
Definīcija:
Teorētiskās fizikas nozare, kas pētī mikrodaļiņu (elektronu, protonu, neitronu, atomu, molekulu u. c.) un to sistēmu uzbūvi, mijiedarbību un kustību. Kvantu mehānika būtiski atšķiras no klasiskās mehānikas, kas dod iespēju aprakstīt makroskopisku objektu kustību. Galvenās kvantu mehānikas īpatnības: 1) mikrodaļiņām piemīt gan korpuskulāras, gan viļņējādas īpašības, tāpēc kvantu mehānikā savu parasto interpretāciju zaudē tādi klasiskās fizikas jēdzieni kā daļiņas koordināta, ātrums, trajektorija u. c.; 2) mikrodaļiņu kustību aprakstam kvantu mehānikā izmanto nevis koordinātas un ātrumus, kā to dara klasiskajā mehānikā, bet gan īpašu lielumu — viļņu funkciju (f funkciju), ko iegūst, atrisinot kvantu mehānikas pamatvienādojumu — Šrēdingera vienādojumu; 3) daudzos gadījumos mikrodaļiņām iespējamas nevis patvaļīgas, bet gan stingri noteiktas fizikālo lielumu (enerģijas, impulsa, kustības daudzuma momenta) vērtības. Mēdz teikt, ka notiek šo lielumu kvantēšana, ko apraksta, izmantojot kvantu skaitļus. Piemēram, mikrodaļiņu enerģijas kvantēšanas rezultātā rodas enerģijas līmeņi (atoma enerģijas līmeņi, kodola enerģijas līmeņi). Kvantu mehānikai ir liela nozīme matērijas uzbūves izpratnes attīstībā. Kvantu mehānikas pamatlicēji ir V. Heizenbergs, Ρ. Α. Μ. Diraks, E. Šrēdingers u. c.
Kolekcija: B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 1989.
Nozare: Fizika. Astronomija
Apstiprināts: 01.01.1989.