B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 1989.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Fizika. Astronomija
lv
Bora atoma teorija
Definīcija:
Pirmā atoma uzbūves kvantu teorija, ko 1913. gadā izveidojis N. Bors, izmantojot E. Rezerforda ieteikto atoma planetāro modeli. Saskaņā ar šo modeli ūdeņraža atoma centrā atrodas kodols, kurā koncentrēta gandrīz visa atoma masa; ap kodolu riņķo elektrons. Pēc klasiskās mehānikas un elektrodinamikas likumiem, elektrons, riņķodams ap kodolu, savu enerģiju pakāpeniski zaudē, un tāpēc tam jānokrīt uz kodola. N. Bors pieņēma, ka elektrona kustība pakļauta noteiktiem likumiem, kas nesaskan ar klasisko mehāniku (Bora postulāti), tādējādi liekot pamatus ūdeņraža atoma kvantu teorijai. Pēc Bora atoma teorijas, ūdeņraža atomā elektrons var riņķot tikai pa noteiktām orbītām (Bora orbītas). Elektronam pārejot no tuvākas orbītas uz tālāku orbītu, tiek absorbēta enerģija. Atgriežoties atpakaļ, elektrons šo enerģiju atdod gaismas kvanta veidā. Mūsu dienās Bora atoma teorija savu nozīmi zaudējusi, taču vēsturiski tai bija liela nozīme. Tā parādīja, ka klasiskā fizika mikropasaulei neder, un lika pamatus kvantu mehānikai.
Kolekcija: B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 1989.
Nozare: Fizika. Astronomija
Apstiprināts: 01.01.1989.