B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 1989.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Fizika. Astronomija
lv
ampērs
A
Definīcija:
1. Elektriskās strāvas stipruma mērvienība SI; viena no SI pamatvienībām. 1 Α stipra ir tāda nemainīga strāva, kas, plūstot pa katru no diviem bezgalīgi gariem paralēliem vadiem, kuriem ir bezgalīgi mazs šķērsgriezuma laukums un kuri novietoti vakuumā 1 m attālumā, starp šiem vadiem rada 2· 10–7 Ν lielu mijiedarbības spēku uz katru vadu garuma metru. Šāda ampēra definīcija pieņemta 11. ģenerālajā mēru un svaru konferencē (1948).
2. Magnetodzinējspēka mērvienība SI (agrākais nosaukums ampērvijums).
3. Magnētisko potenciālu starpības mērvienība SI (agrākais nosaukums ampērvijums). Nosaukta Α. Μ. Ampēra vārdā.
2. Magnetodzinējspēka mērvienība SI (agrākais nosaukums ampērvijums).
3. Magnētisko potenciālu starpības mērvienība SI (agrākais nosaukums ampērvijums). Nosaukta Α. Μ. Ampēra vārdā.
Kolekcija: B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 1989.
Nozare: Fizika. Astronomija
Apstiprināts: 01.01.1989.