B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 1989.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Fizika. Astronomija
lv
atmosfēra
Definīcija:
1. (ģeofizikā) Zemes vai kāda cita debess ķermeņa gāzes apvalks. Jo tālāk no Zemes, jo mazāks ir tās blīvums. Aatmosfēras atliekas sastopamas pat vairāku tūkstošu kilometru attālumā no Zemes. Zemes atmosfērai raksturīga slāņaina struktūra. Galvenie slāņi ir: troposfēra (līdz 17 km augstumam), kurā koncentrēti līdz 80% no atmosfēras masas; stratosfēra (17–40 km); mezosfēra (40–80 km); jonosfēra (80–1000 km); eksosfēra (virs 1000 km).
2. Ārpussistēmas spiediena mērvienība. Izšķir normālo un tehnisko atmosfēru. Normālā jeb fizikālā
atmosfēra (atm) ir tāds spiediens, ko līdzsvaro 760 mm augsts dzīvsudraba stabs, ja temperatūra ir 0 °C. Tehniskā atmosfēra (at) ir spiediens, kāds rodas, ja uz 1 cm2 lielu virsmu darbojas 1 kgf liels spēks. 1 at = 0,968 atm. 1 atm = 101325 Pa; 1 at = 98 066,5 Pa.
2. Ārpussistēmas spiediena mērvienība. Izšķir normālo un tehnisko atmosfēru. Normālā jeb fizikālā
atmosfēra (atm) ir tāds spiediens, ko līdzsvaro 760 mm augsts dzīvsudraba stabs, ja temperatūra ir 0 °C. Tehniskā atmosfēra (at) ir spiediens, kāds rodas, ja uz 1 cm2 lielu virsmu darbojas 1 kgf liels spēks. 1 at = 0,968 atm. 1 atm = 101325 Pa; 1 at = 98 066,5 Pa.
Kolekcija: B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 1989.
Nozare: Fizika. Astronomija
Apstiprināts: 01.01.1989.