B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 1989.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Fizika. Astronomija
lv
atoms
Definīcija:
Ķīmiskā elementa vissīkākā daļiņa, kam vēl piemīt visas šā elementa īpašības un kas ķīmiski tālāk vairs nav sadalāma. Dažādu elementu atomi savstarpēji atšķiras ar masu, uzbūvi, fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām. Atoms sastāv no atoma kodola un elektroniem, kuri veido atoma elektronapvalku. Daudzelektronu elementu atomu elektronapvalks savukārt sastāv no elektronu grupām jeb elektronu čaulām. Elektronu skaits neitrālā atomā vienāds ar ķīmiskā elementa atomnumuru, t. i., ar protonu skaitu atoma kodolā. Elektrona stāvokli atomā apraksta ar kvantu skaitļiem. Elektronu skaits ārējā čaulā nosaka elementa ķīmiskās īpašības un valenci, un ar tiem atoms piedalās ķīmiskās saites veidošanā. Elektroniem no vienas čaulas pārejot uz citu, notiek enerģijas uzņemšana (absorbcija) vai izstarošana (emisija), kas daudzos gadījumos izpaužas kā gaismas absorbcija vai emisija. Visu iespējamo elektronu pāreju kopa nosaka attiecīgā atoma spektru. Ja, atomam mijiedarbojoties ar apkārtējo vidi, kāds no elektroniem tiek atrauts, notiek atoma jonizācija un atoms vairs nav elektriski neitrāls. Atomiem apvienojoties noteiktās grupās, veidojas molekulas. Lai atomu aprakstītu teorētiski, klasiskās mehānikas principi nav izmantojami — tam noder mikropasaules mehānika, ko sauc par kvantu mehāniku.
Kolekcija: B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 1989.
Nozare: Fizika. Astronomija
Apstiprināts: 01.01.1989.