B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 1989.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Fizika. Astronomija
lv
elementu periodiskā sistēma
Definīcija:
Ķīmisko elementu sakārtojums pēc atomnumuriem; periodiskā likuma grafisks attēlojums. Visvairāk izplatīta ir D. Mendeļejeva izveidotā taisnstūrveida tabula, kas sastāv no horizontālām un vertikālām ailēm. Horizontālās ailes, kas sākas ar sārmu metāliem un beidzas ar cēlgāzēm, sauc par periodiem. To pavisam ir septiņi (1.–3. — mazie periodi, 4.–7. — lielie). Vertikālās ailes, kurās sakārtoti īpašību ziņā līdzīgie elementi, sauc par grupām. To ir astoņas. Katra grupa sastāv no galvenās un blakus apakšgrupas. Elementu savstarpējā līdzība un ķīmisko un fizikālo īpašību periodiskā atkārtošanās izskaidrojama ar atomu elektronu čaulas uzbūves periodiskumu. Elektronu čaulas uzbūves īpatnības ir arī cēlonis tam, ka īpašu vietu elementu periodiskajā sistēmā ieņem lantanoīdi un aktinoīdi. Elementu periodiskajai sistēmai ir ļoti liela nozīme ķīmijā un fizikā, kā arī dabas materiālistiskajā izpratnē.
Kolekcija: B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 1989.
Nozare: Fizika. Astronomija
Apstiprināts: 01.01.1989.