fizikālais ideālisms - Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls

B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 1989.

Grupa: Valsts valodas centrs

Nozare: Fizika. Astronomija

lv
fizikālais ideālisms
Definīcija:
Nezinātniska tendence filozofijā un fizikā, kas fizikas atziņas izmanto ideālisma teorētiskajai atbalstīšanai un pamatošanai. Terminu ieviesa V. I. Ļeņins, kritizējot dažu fiziķu filozofisko reakcionārismu 19. un 20. gs. mijā. Fizikālais ideālisms radās fizikas attīstības krīzes periodā 19. gs. beigās. Jaunie fizikas atklājumi (piemēram, radioaktivitāte, elektrons) lauza veco, mehānistisko pasaules uzskatu, un dažiem fiziķiem (E. Mahs, A. Puankarē) radās iespaids, ka «matērija izzūd». Izziņas teorijā viņi ieņēma subjektīvā ideālisma pozīcijas. Šo fiziķu uzskatus V. I. Ļeņins kritizēja savā darbā «Materiālisms un empiriokriticisms» (1909).

Kolekcija: B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 1989.

Nozare:  Fizika. Astronomija

Apstiprināts: 01.01.1989.

Veidosim 21. gadsimta latviešu valodu visi kopā.

Iesaisties terminrades procesā – iesaki, komentē, balso!

Iesaistīties terminradē