B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 1989.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Fizika. Astronomija
lv
Lorenca transformācijas
Definīcija:
Sakarības, kas speciālajā relativitātes teorijā jebkura fizikāla notikuma vietu un laiku saista divās inerciālās atskaites sistēmās, kuras atrodas relatīvā kustībā viena attiecībā pret otru. Ja kustības ātrums ir mazs, Lorenca transformācijas pāriet klasiskajā mehānikā pazīstamajās Galileja transformācijās. Lorenca transformācijas pirmais ieguvis H. A. Lorencs (1904), bet, balstoties uz speciālās relativitātes teorijas postulātiem, Lorenca transformācijas atvedinājis A. Einšteins (1905).
Kolekcija: B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 1989.
Nozare: Fizika. Astronomija
Apstiprināts: 01.01.1989.