B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 1989.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Fizika. Astronomija
lv
monohromators
Definīcija:
1. (optikā) Iekārta, ar ko iegūst monohromatisku gaismu.
2. (kodolfizikā) Iekārta, kas no kopējās daļiņu plūsmas izdala vienāda ātruma (monohromatiskas) daļiņas vai monoenerģētisku daļiņu kūli.
2. (kodolfizikā) Iekārta, kas no kopējās daļiņu plūsmas izdala vienāda ātruma (monohromatiskas) daļiņas vai monoenerģētisku daļiņu kūli.
Kolekcija: B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 1989.
Nozare: Fizika. Astronomija
Apstiprināts: 01.01.1989.