B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 1989.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Fizika. Astronomija
lv
relativitātes teorija
Definīcija:
Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālajos procesos, kā arī gravitāciju. Izšķir speciālo relativitātes teoriju, kas telpas un laika kopsakaru aplūko inerciālās atskaites sistēmās, un vispārīgo relativitātes teoriju, kas aplūko neinerciālu kustību un gravitācijas lauka likumsakarības. Plašāk pazīstama ir speciālā relativitātes teorija. Tās pamatā ir relativitātes princips un gaismas ātruma nemainīguma princips, pēc kura gaismas ātrums vakuumā ir konstants un nav atkarīgs no gaismas avota kustības. No šiem principiem izriet secinājumi: ķermeņa kustības ātrums nevar pārsniegt gaismas ātrumu; ķermeņa masa, enerģija, ģeometriskie izmēri, kā arī ar ķermeņiem norisošo procesu ilgums ir atkarīgs no atskaites sistēmas. Vispārīgā relativitātes teorija ir mūsdienu gravitācijas lauka teorija. Relativitātes teorijas pamatprincipus formulējis A. Einšteins (1905).
Kolekcija: B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 1989.
Nozare: Fizika. Astronomija
Apstiprināts: 01.01.1989.