B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 1989.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Fizika. Astronomija
lv
difrakcija
Definīcija:
Dažādu viļņu (elektromagnētisko, skaņas u. c.) apliekšanās ap šķēršļiem, kas ierobežo viļņu kustību. Difrakcijas aina, piemēram, novērojama, ja gaisma krīt uz ekrāna, kurā ir mazs atvērums. Aiz ekrāna parādās gaišu un tumšu laukumiņu mija — difrakcijas maksimumi un minimumi. Attālums starp tiem atkarīgs no krītošo viļņu garuma. Difrakcija piemīt arī elementārdaļiņu, piemēram, elektronu, kūlim (daļiņu difrakcija). Tas apliecina mikrodaļiņu viļņējādās īpašības.
Kolekcija: B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 1989.
Nozare: Fizika. Astronomija
Apstiprināts: 01.01.1989.