B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 1989.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Fizika. Astronomija
lv
neitrīno
ν
Definīcija:
Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, kuras miera masa un magnētiskais moments ir ļoti mazi vai vienādi ar nulli, bet spins — 1/2. Neitrīno piemīt ļoti liela caurspiešanās spēja, un tā brīvais noskrējiens salīdzināms ar Visuma zināmās daļas rādiusu. Neitrīno dzīves laiks praktiski ir bezgalīgi liels. Neitrīno antidaļiņa ir antineitrīno (νˉ). 1962. gadā noskaidrots, ka ir divu veidu neitrīno: mionu (vμ) un elektronu (ve) ar atbilstošajām antidaļiņām νˉμ un νˉe. Visbiežāk ar neitrīno jāsastopas β radioaktīvajā sabrukšanā. Hipotēzi par neitrīno izteicis V. Pauli (1931), bet terminu ieviesis E. Fermi. Neitrīno esamību pierādījuši K. Kauans un F. Reiness (1953).
Kolekcija: B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 1989.
Nozare: Fizika. Astronomija
Apstiprināts: 01.01.1989.