B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 1989.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Fizika. Astronomija
lv
lēca
Definīcija:
(optikā) Dzidrs ķermenis, parasti stikla, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas (sfēriskas, cilindriskas u. c.) lauzējvirsmas. Visbiežāk lieto izliektas un ieliektas lēcas. Izliektām lēcām vidusdaļa ir biezāka nekā malas, ieliektām lēcām — otrādi. Izliektā lēca paralēlu gaismas staru kūli fokusē vienā punktā (fokusā), bet ieliektā — izkliedē. Lēca ir svarīgākā dažādu optisko instrumentu (mikroskopu, teleskopu u. c.) sastāvdaļa. Lēcas optiskās īpašības raksturo tās galvenā fokusa attālums.
Kolekcija: B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 1989.
Nozare: Fizika. Astronomija
Apstiprināts: 01.01.1989.