B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 1989.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Fizika. Astronomija
lv
ciklotrons
Definīcija:
Lādētu smago daļiņu (protonu, deitonu, α daļiņu, vieglo atomu jonu) paātrinātājs. Paātrināšana notiek cilindriskā vakuumkamerā, kas ievietota starp magnēta poliem. Vakuumkamerā atrodas elektrodi — duanti, kam pielikts augstfrekvences elektriskais spriegums. Magnētiskā lauka iedarbībā paātrināmā daļiņa kustas pa spirāli. Izejot starp duantiem, daļiņa paātrinās, tāpēc pieaug tās enerģija. Daļiņai sasniedzot maksimālo enerģiju, tā tiek izvadīta no ciklotrona, un to izmanto, piemēram, lai izraisītu kodolreakciju. Ciklotronā var iegūt daļiņas apmēram ar 25 MeV lielu enerģiju. Ciklotronu izgudrojis E. O. Lorenss (1931).
Kolekcija: B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 1989.
Nozare: Fizika. Astronomija
Apstiprināts: 01.01.1989.