Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 2000.
Šī ekonomikas terminu vārdnīca ir līdz šim lielākais šāds ekonomikas terminu apkopojums latviešu valodā: tajā iekļauti 4478 plašāk lietotie ekonomikas, informātikas un dažu citu zinātņu nozaru termini un terminoloģiskie vārdu savienojumi, kā arī virkne citu ekonomikas jomā biežāk sastopamu vārdu.
Grupa: Valsts valodas centrs
Nozare: Ekonomika. Finanses
en
material consumption economy indices
de
Kennziffern der ökonomischen Materialverwendung
fr
indicateurs de l’économie des matériaux
ru
показатели экономного использования материалов
lv
materiāltaupīguma rādītāji
materiāltaupīgas izmantošanas rādītāji
Definīcija:
Rādītāji, kas raksturo izstrādājuma konstrukcijas taupību, ražošanas tehnoloģiskā procesa pilnības pakāpi un ražošanas organizācijas līmeni. Δ ir: konstrukcijas īpatnējā materiālietilpība, īpatnējā normatīvā materiālietilpība, produktu derīgā ieguve, materiāla izlietojuma koeficients, materiāla izklājuma koeficients un apstrādes koeficients. Par konstrukcijas īpatnējo materiālietilpību sauc attiecību starp izstrādājuma pamatmateriāla tīro izlietojumu (pārrēķinātu masas vienībās) (sk. materiāla tīrais izlietojums) un pamatparametra lielumu, kas raksturo izstrādājumu (dīzeļdzinēja jauda zirgspēkos, elektrodzinēja jauda kilovatos, darbmašīnas gada ražīgums naturālās vienībās, automobiļa kravnesība tonnās utt.). Par īpatnējo normatīvo materiālietilpību sauc attiecību starp izstrādājuma pamatmateriālu izlietojuma normu summu (pārrēķinātu masas vienībās) (sk. materiālu izlietojuma norma) un pamatparametru lielumu, kas raksturo izstrādājumu. Šo rādītāju var aprēķināt arī, dalot konstrukcijas īpatnējo materiālietilpību ar vidējo konstrukcijā ietilpstošo materiālu izlietojuma koeficientu. Produktu derīgā ieguve ir procentos izteikta attiecība starp iegūto derīgo produktu un izejvielu daudzumu, kas izlietots no operācijas (cikla) sākuma. Produktu derīgo ieguvi nosaka galvenokārt izejvielu pirmapstrādē, kā arī mašīnbūvē, metālliešanā un plastmasu apstrādē (ar precizitāti līdz 0,1%). Materiāla izlietojuma koeficients ir materiāla tīrā izlietojuma attiecība pret tā paša materiāla izlietojuma normu. Šādu koeficientu aprēķina materiālu apstrādes nozarēs (ar precizitāti līdz 0,001). Materiāla izklājuma koeficients ir visu izklāto detaļu sagatavju masas (tilpuma, laukuma) attiecība pret izmantotā materiāla masu (tilpumu, laukumu) vai arī vispārējā gadījumā — detaļas sagataves masas (tilpuma, laukuma) attiecība pret detaļā izmantotā materiāla izlietojuma normu masas (tilpuma, laukuma) vienībās. Apstrādes koeficients ir detaļas materiāla tīrā izlietojuma attiecība pret detaļas sagataves masu (tilpumu, laukumu). Šādu koeficientu nosaka ar precizitāti līdz 0,01, un tas rāda, cik racionāli ir izraudzīta detaļas sagatave.
Kolekcija: Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 2000.
Nozare: Ekonomika. Finanses
Apstiprināts: 01.01.2000.