materiālu izlietojuma normēšanas metodes - Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls

Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 2000.

Šī ekonomikas terminu vārdnīca ir līdz šim lielākais šāds ekonomikas terminu apkopojums latviešu valodā: tajā iekļauti 4478 plašāk lietotie ekonomikas, informātikas un dažu citu zinātņu nozaru termini un terminoloģiskie vārdu savienojumi, kā arī virkne citu ekonomikas jomā biežāk sastopamu vārdu.

Grupa: Valsts valodas centrs

Nozare: Ekonomika. Finanses

en
methods of material consumption rationing
de
Methoden der Materialverbrauchsnormung
fr
méthodes de rationnement de la consommation des matériaux
ru
методы нормирование расхода материалов
lv
materiālu izlietojuma normēšanas metodes
Definīcija:
Paņēmienu kopums, ko izmanto izstrādājuma vienības materiālu izlietojuma normas aprēķināšanai. Praksē tiek lietotas šādas Δ: 1) aprēķina metode — vispilnīgākā, kā arī tehniski un ekonomiski vispamatotākā metode, kas tiek lietota, lai izstrādātu progresīvas materiālo resursu izlietojuma normas, veicot nepieciešamo materiālu izlietojuma tehniski ekonomiskos aprēķinus un konkrēto ražošanas apstākļu analīzi; 2) izmēģinājuma metode, kuras pamatā ir konkrētā izstrādājuma vai produkta izgatavošanas procesa novērojumi ražošanas vai laboratorijas apstākļos, mērot materiāla tīro izlietojumu, kā arī materiālu atlikumu un zudumu daudzumu; nosakot normas ar šo metodi, jāņem vērā vispārējās taupības rezervju analīzes, progresīvu darba paņēmienu un metožu izpētes rezultāti; 3) statistiskā metode, kas pamatojas uz datiem par materiālu vidējo faktisko izlietojumu pārskata periodā, ņemot vērā pārmaiņas, kas sagaidāmas nākotnē; šo metodi var izmantot tikai tad, ja nav iespēju lietot iepriekšminētās metodes.

Kolekcija: Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. R.: Zinātne, 2000.

Nozare:  Ekonomika. Finanses

Apstiprināts: 01.01.2000.

Veidosim 21. gadsimta latviešu valodu visi kopā.

Iesaisties terminrades procesā – iesaki, komentē, balso!

Iesaistīties terminradē