Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca - Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls

Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca

"Izglītības terminu skaidrojošo tiešsaistes vārdnīcu” izstrādājis autoru kolektīvs, ko veido pētnieku grupa no Liepājas Universitātes, Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes profesores Diānas Laivenieces vadībā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma ESF projektā “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide” (2021–2023). Vārdnīcā ir 3000 šķirkļu ar terminu skaidrojumiem un tulkojumiem angļu, vācu, franču un krievu valodā. Šķirkļiem var būt pievienoti lietojuma piemēri, izmantotie avoti un norādes par saistību ar citiem terminiem. Terminu atlases pamatā ir nozares jēdzieniskās sistēmas aptvērums četros blokos: izglītības politika un vadība jeb institucionālais aspekts, izglītības aktori jeb personības aspekts, izglītības zinātne jeb akadēmiskais aspekts, pedagoģija jeb izglītības prakses aspekts. Vārdnīcas izstrādes laikā autoru kolektīvs sadarbojies un konsultējies ar IZM ekspertiem un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju.

Grupa: Kultūras informāciju sistēmu centrs

Nozare: Izglītība. Māksla. Kultūra

lv
zināšanu ekonomika

Konteksts: [..] zināšanu ekonomika ir viens no galvenajiem pievienotās vērtības avotiem [..]

Avots: Powell, W. W., Snellman, K. (2004). The Knowledge Economy. Annual Review of Sociology, 30(1), 199–220. Pieejams: https://www.researchgate.net/publication/234838566_The_Knowledge_Economy Ko zināšanu ekonomikas modelis var dot Latvijas izaugsmei? Diskusija ar EM, LIAA un starptautisko „start-up” guru Bobu Dorfu. (2018). Ekonomikas ministrija. Pieejams: https://www.em.gov.lv/lv/ko-zinasanu-ekonomikas-modelis-var-dot-latvijas-izaugsmei-diskusija-ar-em-liaa-un-starptautisko-start-guru-bobu-dorfu?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F

Definīcija:
Tautsaimniecības modelis, kurā ražošanas tehniskais un zinātniskais progress ir atkarīgs no uzņēmēju inovatīvām idejām, zināšanu specializācijas un prasmes pārvērst zināšanas jaunos produktos un pakalpojumos ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, uzņēmējdarbībā, kas rada jaunas darba vietas, jaunu industriju sadarbību. Zināšanas tiek ģenerētas sadarbībā ar augstākās izglītības un zinātniskajām institūcijām. Zināšanu ekonomikā galvenais uzsvars netiek likts uz fiziskiem ieguldījumiem un dabas resursu izmantošanu. Svarīgākie faktori ir augsta līmeņa zināšanu un prasmju pārnese uz ražošanu, indivīda vēlme paaugstināt savu kvalifikāciju un zinātnieku vēlēšanās komercializēt savus atklājumus.
en
knowledge economy
fr
économie du savoir

Dzimte: femine

économie de la connaissance

Dzimte: femine

de
wissensbasierte Wirtschaft

Dzimte: femine

ru
экономика знаний
умная экономика

Kolekcija: Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca

Nozare:  Izglītība. Māksla. Kultūra

Veidosim 21. gadsimta latviešu valodu visi kopā.

Iesaisties terminrades procesā – iesaki, komentē, balso!

Iesaistīties terminradē